Bērns ir attiecību pārbaudījums? mīts?

MJ, man nemāk un negrib , viņa pat ja pieceltos turpinātu skatīties multenes vai sauktu mani , ja sāktu saukt , man zvanītu uz telefonu ...
telefonaukle ir aplikācija nany phone , kuru uzstāda telefonā un telefonu atstāj pie bērna istabā vai pie gultas , es lieku uz galdiņa pie gultas , ja būs trokšņi viņa sūtīs sms, ka ir trokšņi,ja tie nebeigsies vai paliks skaļāki, man zvanīs es varu pacelt un dzirdēt visu kas notiek ( raud vai smejas ) , ja viss ir čotka, tad ik pēc 5 min man atnāk sms, ka baby is sleeping well , have fun , youre nany ... ja telefonam ( kurš ir pie bērna ) sāk sēsties baterija ari tad man atnāk sms, ka nany ir palikuši 7-8-10 % baterijas un man vajadzētu get home ... īsāk sakot jebkurā gadījumā , es saņemu sms vai zvanu .... zvanot es varu arī runāt un bērns dzirdēs manu balsi...

es nebraucu tusēt uz otru pilsētas malu,bet varu iziet uz stundu divām , pastaigāt ar suni, vai pasēdēt piemājas barčikos.

kas notiks, ja, piemēram, kaimiņiem aizdegsies dzīvoklis?

zini , es savu 28 gadu laikā neesmu redzējusi nevienu reālu ugunsgrēku, tākā tam ir tāda pat iespēja, ka man ejot pa ielu uzkritīs ķieģelis ( manā rajonā varbūtība ir lielāka nekā citur )
Es taču pazīstu savu bērnu, jebkurā gadījumā , kritiku un nosodījumu droši drīkst paturēt pie sevis ;)

Forša padarīšana tā aplikācija. :D

Cerams, ka wee zina, ka atkal pārkāpj likumu. (t)

Forša padarīšana tā aplikācija.

man arī baigi patīk .... :-) tiešām forša un praktiska lietas, starpcitu pat bezmaksas

Mja, bet tai aplikācijai vajag divus telefonus. :-/

Mja, bet tai aplikācijai vajag divus telefonus.

nu , jā tā ir ...

Ceru, ka so diskusiju nelasa kada kurai sakars ar sochiem. Kautkas nenormals. Ir atskiriba vai sedi majas pagalmaa, darza, bet te viena svilpaste sez barcikos un tuseejas. Zeme atveries un ar to vel lepojas.

Ir atskiriba vai sedi majas pagalmaa, darza, bet te viena svilpaste sez barcikos

kāda , laika ziņā tās ir apmēram 30 sek , kāda starpība kur es dzeru savu alu/vīnu ?
un neviens ne ar ko nelepojas , vienkārši runājamies ....

wee nesen bija gadĭjums, kad 6gadīgs bērns, noskatoties Merijas Popinsas multeni, paņēma lietussargu un izleca ārā pa logu, kamēr māte otru sīci veda uz bērnudārzu. To ir izdarījis 6 gadīgs bērns, bet tu atļaujies atstāt viengadnieku un doties izklaidēties. Diez vai paspētu atskriet no sava bāra, ja, nedod Dievs, bērnam ienāktu prātā pastrādāt ko līdzīgu.

Es nezinu, manii runa personiga pieredze. Kad es un draudzene piedzivojam shoku, par to ko 3 gadigs puika speja izdarit minuutes laika, mes gandriz uz vietas nosirmojaam.

Sedejam, dzeram kafiju un puika istaba spelejas un skatijas kautkadu bebishraidijumu. Kad klusums saka skist aizdomigs, gajam skatities un sicis uzrapies uz palodzes pirms tam, piestumjot kreslu pie loga, palodze gana plata un loti zema. Labi, ka logs nebija valaa. Tapat uz palodzes staveja skeres kuras bija rokas stipiena attaluma. berni ir daudz acigaki un gudraki ka mums sket. Un saja veccuma zinkariba ir milziga.

kāda , laika ziņā tās ir apmēram 30 sek , kāda starpība kur es dzeru savu alu/vīnu
Ja tev nav starpiba, nu pidod, te vispar nav nekas sakams. Ceru, ka tev tiesham nekad nenaksies saskarties ar sekaam kad berns sadomajis sastradat pigorus un tev gadas miseklis kapec nespej laicigi aizskriet majas.

es te ko mēģināsu paskaidrot pēdējo reizi !

man vienalga ko dara citi bērni , mans bērns naktī guļ un tā nav viena nakts, es uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitīt kad viņa ir gulējusi naktī mazāk par 10h un tam ir bijuši iemesli un visas šīs situācijas es esmu paredzējusi iepriekš. Tas ir mans bērns un tā ir mana atbildība, man te nevienai nav jātaisnojas , tāpat kā nevienai nav mani jākaunina ... Drīkstat nošausmināts - kā zeme mani nēsā u.t.t ... Es esmu māte un es zinu kā un ko man darīt , nu jopcik, kā tādas jaunavas marijas cerat , ka es tiešām kaut ko nedarīšu vai darīšu tikai tapēc , ka cosmo meičas man ko saka ? :D :D :D
un priekš īpaši neattapīgām , es nesēžu barčikā katru nakti :D , bet ja man vajag iziet es to varu izdarīt bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem...
nu kaut kā tā ...

Sasmejos par piemājas barčiku.Taču īstenībā tas ir skumīgi.

Cik aizraujoši.
Mana mamma mani vienmēr mācīja, ka nekad neaizej no mājas pat vienu minūti, atstājot vāroties katliņu, ieslēgtu cepeškrāsni vai gludekli utml. Tā iemesla dēļ, ka mazums, kas var notikt ar TEVI un tu mājās vari neatgriezties... uz ielas notriekt mašīna, palikt slikti vai vēl simt iemeslu, kaut vai tas pats ķieğelis uz galvas, ko visi tā piesauc, bet kas nevienam gan neesot uzkritis (lāstekas no jumta gan)... Un nē, mamma man nav nekāda paranoiķe, vienkārši viela pārdomām par... visa pastāvošā nepastāvīgumu.

Ai, taču nedzesējiet mutes, dāmas.

Uhh, es savu bernu nevaretu uzticeet dzivai auklei, kur nu vel kadai aplikaacijai... :-O


Mums ir liidziigi, kaa Annie, tikai driz mes busim 4 (l)(l)(l)

Mūsu attiecības bērns ir tikai uzlabojis. Jā, ir reizēm grūti, jo pašiem ar visu jātiek galā. Nav mums tuvumā vecmammu, kas šad un tad izlīdzētu. Agrāk arī bija forši, jo varējām aiziet uz kādu pasākumu, aizbraukt ceļojumā, bet tagad tomēr ir daudz labāk. Nekas nevar aizstāt tās sajūtas, kad bērns uzsmaida, pieglaužas.

Bet - visu periodu, kad atrados slimniicaa un visu dzemdibu laiku iepazinu savu virieti no citas puses, tik gadigs, miljsh, pacieta visus manus nikus.(l)(l)(l)

Mums viennozimigi attiecibas berns ir uzlabojis, beidzot taa sajuta - jaa, esam gimene!

Palasīju komentārus par "suņa ņemšanu". Esmu ļoti PAR dzīvniekiem un uztveru dzīvniekus tik pat vērtīgus kā cilvēkus.
Piekrītu, ka dzīvnieks nedrīkst būt kā izmēģinājums, sagatavošana kaut kam. Dzīvnieku ir jāņem ja to tiešām grib un ir apsvērtas visas pozitīvās\negatīvās puses, atbildība ir skaidra, ir finanses utt.

Tam ka dzīvnieks prasa līdzīgu uzmanību, pienākumus kā bērns es tikai piekrītu.
Atceros kad mūsu kaķis bija vēl mazs, naktīs bija jāiztur skraidīšana pa māju, trakošana, spēļmantiņu spēlēšanās utt. jāskatās lai nekur nepaliek mazas lietas uz grīdas, un mūsu mince kad sākās puišu laiks aizčurāja bieži garām, vajadzēja naktīs celties sakopt utt. Arī nedaudz laika jāvelta lai ar viņu paspēlētos....lūk šeit var redzēt, kurš atdot savu laiku dzīvniekam, paspēlējas, kurš ceļas naktī, kā izturam dažkārt nemieru naktīs, kad mazais vienkārši grib spēlēties :)
Kaķi ļoti mīlam, un tas nebija pārbaudījums, mēs vienkārši viņu gribējām un šodien varam dažās situācijās viens otru novērot, cik pacietīgi esam, kurš veltīs savu laiku, kurš piecelsies naktī utt. :-)

Bērnus neuzskatu par pārbaudījumu, bet par kārtējo pieredzi un attīstību. Jā, bērns parāda kādi mēs esam dažādās "nestandarta" situācijās. Tas jau nenozīmē, ka nav iespēja mainīties un pielāgoties. Ar bērna ienākšanu dzīve kļūst tikai labāka un pilnīgāka.

Var un izmaina, bet vairāk jau piekrītu par naudu. Tā tik tiešām ir attiecību pārbaudījums. Paliek Tavs partneris bez naudas - būsi gatava pieņemt, ka ne vien viņš var Tevi atbalstīt, bet arī uzturēt, līdz viņš atradīs jaunu darbu? Un ja jaunā darba meklēšana ievelkās? Uzturēsi viņu ilgāku laiku? Nedusmosies uz viņu? Ja sieviete šādā gadījumā paliktu, tad nu tiešām visticamāk mīl šo vīrieti. Ilgstoši diez vai kāda dzīvotu ar "liekēdi" bez naudas un vēl atdotu viņam savu. Attiecībās ķeksīša pēc viss drošvien izjuktu tajā momentā.

++
un manuprāt, jebkas, kas attiecībās izmaina ikdienu, ir kaut neliels, bet pārbaudījums... pēkšņi kur aizkavējās, kādai zāģētājai un paranoiķei tas jau būs pārbaudījums. Nemaz nerunājot par darba zaudēšanu, slimībām, dažādām nelaimēm, un pozitīvo - bērniņu, dzīvnieciņu, u.t.t.