Ķibeles ar liftiem

Sanāk izmantot darbā, bet ne pārāk bieži, nav bijuši nekādi starpgadījumi ar liftiem, tikai nepatīk braukt ar svešiniekiem, vismaz darba liftā, tāds pašaurs un viens vīrietis vienreiz izdomāja palaist rokas

Slikta pieredze, par laimi, nav bijusi. Sanāk ar liftu braukt tikai darbā, tur tad arī citreiz norisinās īsas sarunas, jaukas dienas novēlēšana no rītiem un jauka vakara novēlēšana pēc plkst 17.00 :)

Piedodiet par neuzmanības - drukas kļūdām (s)

Es neciešu liftus. . ļoti reti kad kādā kāpju.

Kad biju jaunāka tad ejot pie privātskolotājas iesprūdu viņas mājas liftā uz 2-3 stundām :( Tā ir viena no tām vecajām mājām kuras ir 10-12 stāvu augstumā, pēc tam vienmēr uz 9 stāvu gāju ar kājām un kopš tās reizes vispār skeptiski skatos uz liftiem. Ja es zinu kur ir trepes, tad labāk eju pa tām, nekā braucu ar liftu. Vel atceroties to veco liftu šermuļi skrēja pāri jo tā skaņa vien un tā raustīguma sajūta bija tik nepatīkama.

Man veikalos eskalatori patīk daudz labāk :D Un vienmēr jūtos iekšēji ļoti neapmierināta kad kāda draudzene izvēlas braukt ar lifu, nevis uziet ar kājām vai eskalatoru. Citiem īpaši neesmu stāstijusi savu nepatiku pret liftiem, parasti to vienkārši paturu pie sevis, tik mans draugs zin ka man ir tāda nepatika.

Papildus es domāju ka tāsbailes ir arī jo tu apzinies ka tu vairs neatrodies uz zemes un tā kā man ir mazliet bailes no augstuma, tas vel vairāk izraisa nepatiku :D
Kādreiz nespēju pāriet pāri tiltam ar atvērtām acīm un mana tad mani pie rokas veda pāri kamēr man bija aizvērtas acis.

Man ļoti nepatīk lifti. Vienreiz bija tā, ka lifts nedaudz ieķērās, uz pusminūti, varbūt mazāk. Tas bija kaut kādā klases ekskursijā un toreiz jau likās baigi smieklīgi, bet kaut kādas sekas laikam tas manī ir atstājis.

ar liftiem nav bijušas problēmas, bet ar stulbiem cilvēkiem, kas gatavojas kāpt liftā, bet reizē grib pabeigt sarunu ar cilvēku, kas paliek ārā un tad tik stāv, tur kāju pie durvīm, lai neveras ciet, un tik muld. tik pretīga sajūta, ka neciena apkārtējos :/

Ja kāds kādreiz ir bijis vecajā Radiotehnikas ēkā Imantā, Kurzemes prospektā un ir redzējis, vai nedo dies' braucis ar tur esošo liftu, tie mani sapratīs, cik baisi bija iesprūst tajā liftā, kad pazūd gaisma, mella tumsa visapkārt, līdzi NAV mobilais telefons, bet IR pilnīgi svešs vīrietis. Lifts šaurs, izdod draudīgas skaņas un svešinieks zemā balsī pusčukstus saka - nu var sākties jautrība

:D :D

Lieki piebilst, ka no tās dienas vismaz reizi nedēļā uz 10. vai 11. stāvu (vairs neatceros) gāju ar kājām :D

Man atkal ir fobija no eskalatoriem, kopš tiem gadījumiem, kad Ķīnā (laikam) sieviete iekrita. Un tas nav bijis vienīgais gadījums. Liftu izmantoju mājās, protams, nav patīkams šis lifts, bet steberēt maisiņus tik augstu negribu. Liftam ir savi gļuki, divreiz pati izbaudīju "zemestrīci" - nobrauc līdz 1.st., bet lifts neveras vaļā, tā vietā sāk nenormāli kratīties. Arī lifts pēkšņi vienā stāvā var uzkārties un durvis vislaik vērsies vaļā un ciet. Visvairāk nepatīk lifta izsaugšanas mehānisms. Var pie lifta no rītiem stāvēt ilgi, jo viņš nereģistrē pogas spiešanu vai arī, ja pēkšņi kāds pa vidam izsauks, tad lifts aizbrauks pie tā, bet ne augšā. Arī tracina vecenes no viena stāva - saucamās vācējas un kaķu tantes. Pēc viņām lifts ir drausmīgi smirdīgs. Esmu jau apradusi, bet tomēr nepatīk tādā mazā telpā uzturēties ar šādām sievietēm vai izmantot liftu pēc viņām.

amazing, ak šausmas :D

Man veikalos eskalatori patīk daudz labāk Un vienmēr jūtos iekšēji ļoti neapmierināta kad kāda draudzene izvēlas braukt ar lifu, nevis uziet ar kājām vai eskalatoru

Man otrādi! Bail no eskalatoriem! Es gan braucu, ja nav citas izvēles, bet uz leju braukt ir tīrās šausmas. Braukt vēl ir ok, bet to pirmo soli uzlikt uz viņa es nespēju. Ir gadījies pat vairākas minūtes stāvēt un minstināties. :D

Un liftā arī jākāpj iekšā un ārā steidzīgi, ja negribi, lai tevi sasit durvis. Viņas neveras ciet lēni, mierīgi, bet tā ar steigu enerģiski. Cik reizes jau plecs nav atsists:D

amazing Es saprotu tavas mocības :D

slimnīcas vecajos liftos gadījās ar pārējām klasesbiedrenēm nevis uz pirmo stāvu nobraukt bet uz morgu kas bija tad vēl pagrabā.. (t):-D

Man kādreiz arī bija bail no eskalatoriem, sākumā, kad tie sāka parādīties. Tagad jau vairs nav, pierasts.

Izaugu mājā ar liftu. Tā ka, neizsauc nekādas emocijas.

Esmu divreiz iesprūdusi, 1 no tām reizēm bērnībā, bet nu neko, bail nav, braucu tāpat

Jā, nu otrreiz iesprūdu pirms 2 gadiem savas mājas liftā. Labi, ka bija vēl viena sieviete liftā.
Jo taja brīdī āra bija virs 30 grādiem, lifts uzkarsis, ventilācijas nav. Un man sākās veģetatīvās distonijas lēkme. Tiem, kam ir, tie zina, ka tā ir elle zemes virsū. Nāca ģībonis, elpas trūkums, kārtīga tahikardija un aritmija. Lifta meistari teica - būsim apmēram pēc 2 stundām.
Man pilnīgs šoks. Tad nu sieviete tādu skandālu uztaisīja tai operatorei :D Pat meloja :-O(s) Teica, ka lifta grūtniece pirmajā trimestrī un mocās ar nelabumiem. 8-) Meistari atbrauca pēc nepilnas stundas. Man liekas, ka es no lifta iznācu viegli zaļganā ādas krāsā no pārdzīvojumiem un vēl kādu nedēļu uz 6.stāvu ar kājām gāju. Bet nu katru dienu tā nevaru, jo sirds kaitīte liek manīt par sevi, tad nu braucu vien ar liftu.

Man otrādi! Bail no eskalatoriem! Es gan braucu, ja nav citas izvēles, bet uz leju braukt ir tīrās šausmas. Braukt vēl ir ok, bet to pirmo soli uzlikt uz viņa es nespēju. Ir gadījies pat vairākas minūtes stāvēt un minstināties.

Spīdola, draudziņ! BEIDZOT ir kāds, kam ir tieši tāda fobija kā man! :-D

Man otrādi! Bail no eskalatoriem! Es gan braucu, ja nav citas izvēles, bet uz leju braukt ir tīrās šausmas. Braukt vēl ir ok, bet to pirmo soli uzlikt uz viņa es nespēju. Ir gadījies pat vairākas minūtes stāvēt un minstināties.

Spīdola, draudziņ! BEIDZOT ir kāds, kam ir tieši tāda fobija kā man! :-D

Tad labak nedodaties uz bijusajam PSRS valstim, kur it ta laika metro. Ja esat redzejusas filmas Maskavas metro un to eskalatorus, tad citur ari ta ir - gars, loti stavs un atrs. Vienreiz iereibusi paskatijos leja un likas, ka novelsos, jo loti stavs eskalators, liekas, ka skaties taisni leja un pat galu isti neredzi.