Sveikas, meitenes!
Jau vairākas nedēļas mani moka situācija, kurā atrodos. Vasarā iepazinos ar māsīcas vīra draugu. Sākotnēji viņam īpaši nepievērsu uzmanību, kā arī vizuāli pievilcīgs nešķita. Bet ir sanācis tā, ka aptuveni divus mēnešus katru nedēļas nogali pavadām vienā kompānijā. Esam sākuši savā starpā aktīvāk komunicēt, un konstatēju, ka mums ir ļoti daudz kopīga - intereses, uzskati, vēlmes, humora izjūta utt. Sapratu, ka šis cilvēks man ļoti patīk, pat var teikt, ka esmu viņam spēcīgi pieķērusies. Bet ir tā, ka viņam ir nenopietnas jeb brīvās attiecības ar sievieti, kas ir 10gadus vecāka par viņu. Viņš draugu kompānijā nekad viņu nav nostādījis kā savu draudzeni, kā arī apgalvo, ka nekādas jūtas pret viņu neizjūt. Tā nu es jau sapriecājos un sāku cerēt, ka mums kaut kas var izveidoties. Bet es īsti nesaprotu, kas notiek viņa galvā. Mēs diezgan bieži komunicējam, interesējamies, kā iet utt. Viens otra kompānijā jūtamies ļoti brīvi un nepiespiesti, daudzi jau sāk domāt, ka mēs tiešām satiekamies un esam pāris. Paši par kaut kādām abpusējām simpātijām neesam runājuši, tikai joka līmenī (bieži izliekamies, ka tiešām esam kopā, saucam dažādos mīļvārdiņos utt). Diemžēl man ir aizdomas, ka tomēr šīs jūtas ir vienpusējas. Tāpēc gribētu zināt jūsu viedokli no malas - vai vispār es varu uz kaut ko cerēt? vai tā ir parasta draudzība? Man galvā ir tāda putra, tāpēc pati vairs netieku galā.
Paldies jau iepriekš! :)
4
