Šķiršanās dēļ kāzu neesamības

Zinu sievieti, kura ir teju 50 gadus veca, laidusi vīrietim pasaulē divus bērus, bet vīrietis uzskata, ka laulībai nav jēgas un sieviete ir spiesta sevi 50 gadu vecumā stādīt priekšā kā 'draudzeni'. Draugu kāzās, kad viesi stādās priekšā pieceļoties kājās pie galda, viņa vienmēr klusītēm nozūd, jo kauns teikt, ka vēl līdz šim ir draudzenes statusā. skaidrs ir tas, ka tā arī nekad neapprcēsies, lai gan ļoooti vēlas. ļoti skumji.

Trīne1, oma viņu mīl, uzskata kā par otru mazbērnu, vienmēr apvaicājas, kā iet, vai viss mums labi. Pat, kad ar mammu izdomājām izjokot un aizbraukt mājās ātrāk, omai nepatika - nedrīkst viņam melot par neko. Attiecības esot jāveido un jāglābj no jebkādām problēmām. Mamma jau zina visu, viņa nav īpaši sajūsmā par viņu.

teika_spolite, paldies par padomu. Zinu pati, ka mans pašnovērtējums ir zems. Un zinu arī, kādēļ.

Sievietes ar zemu pašvērtējumu ir debesu dāvana večiem, kas neko nevar izlemt un uzņemties atbildību. ;-)

L.., nedomā par omīti, domā par sevi! mana omīte visu mūžu ar vectēvu plēsās, dzīvoja kopā, jo katoļi, kad vectēvs nomira, viņa nevienu dienu nav labu vārdu pateikusi, lai gan bija arī labas lietas. es būtu gribējusi, lai viņi dzīvo atsevišķi, bet ir laimīgi katrs pa savam.

L, tev nav bijis tēta vai viņš ar jums nedzīvo? atvaino, ja kļūdos, ja negribi publiski par to runāt, sapratīšu. :)

Ir tādi cilvēki (pārsvarā vīrieši) kuriem ir paranoiskas bailes no kāzām.
Nav izskaidrojams ne ar kādu loģiku, laikam dziļi apziņā ir kā trauma.

Carrie
Nu tad tavs stāsts ir vēl skumjāks, ja tu pati arī negribēji precēties. Divi cilvēki, kas abi negrib viens ar otru precēties, rada trīs bērnus. Izklausās pēc izmisuma soļa-sak', ja nevar atrast/dabūt īsto vienīgo, taisīšu bērnus ar to, kurš vismaz piekrīt bērniem. Ja nav īstas mīlas, vismaz būs bērni.
Vari netaisnoties, bet liela daļa sabiedrības tieši tā to uztver.

Jā, man tas noteikti varētu būt iemesls. Ja abiem ir 25+ un kopā pavadīti vairāki gadi, tad kādēļ gan neprecēties, ja otru cilvēku redz kā īsto un vienīgo.

Ja pārim ir bērns, tad sieviete nepaliktu tukšā arī, ja bērna tēvam kaut kas atgadās. Likuma priekšā bērni ir neapstrīdamie mantinieki.

Jā, es nedzīvotu ilgstoši kopā ar vīrieti, kurš negribētu mani precēt. Un bērnus kopīgus arī neplānotu.

Man paziņu lokā diemžēl vienam tā tagad ir, ka 5 gadi kopā nodzīvoti, draudzene grib šķirties jo sen jau vajadzēja būt gan kopīgai mājai, gan precējušamies gan arī bērniem, bet vot laiks un nauda kā parasti visu bojā un izjauc, viss neiet tik ātri kā gribētos.
Puisis tagad liek visus pūliņus iekšā tajā ka lai tik paliktu kopā, velns un māja arī jau ir dabūtu un puisis remontē to lai viss būtu labi, bet meitene laikam jau padevusies.

Trīne, omas un opja attiecības vienmēr ir bijušas perfektas, līdz pat pēdējajai dienai opja dzīvē. Tas ir piemērs, ko es arī vēlētos. Man ir diez gan svarīgs omas viedoklis, jo negribu viņu nekādīgi pievilt. Bet dažreiz pašu nokaitina viss, ko viņa dara. Nesen arī par to, ka draugam neko dzimšanas dienā neuzdāvināju, mani kārtīgi sarāja, ka es tik nepieklājīga. Tas, ka 2 nedēļas iepriekš bija mana dz.d. un puisis nodzēra visu naudu tā vietā, lai kādu nieciņu uzdāvinātu acītē, tas jau nevienam neinteresē. Tāpat kā ar darbu - raujos pilna laika klātienē augstskolā + pilnas slodzes darbs birojā. Man tas ir jāizcieš, dzīve nav viegla, bet viņš, redz, ja mājās sēž, tad ir nabadziņš.. Atbildot par tēvu, nē, nav bijis.

Nu nee, es negribeetu viiru, kursh neshkiersies tiki taadeel, ka paaraak sarezhgiita papiiru kaartoshana! :D
Kur vispaar ir lepnums?!

teika_spolīte, ļoti nesmuki tā runāt, tas ir ļoti aprobežoti, jo ne mums tiesības no malas spriest par citu attiecībām.

Ja pārim ir bērns, tad sieviete nepaliktu tukšā arī, ja bērna tēvam kaut kas atgadās. Likuma priekšā bērni ir neapstrīdamie mantinieki.

Bērna manta, nav sievietes manta. Rīcība ar to ir ierobežota un bāriņtiesas pārraudzīta.

L.., vai Tev nav žēl izniekot sevi šādās attiecībās? Tas vīrietis taču Tevi nemīl, neciena un atklāti ņirgājas.

Lai jau L. pati domā kā labāk, gan jau ka viņai arī pienāks savs laiks kad pieliks tam punktu vai ko darīs lietas labā. Protams ka cilvēks ar situāciju nav apmierināts, bet visam pienāk savs laiks.

Bet tika runāts, ka par bērniem jāparupējās, un šādā situācijā bērni nepaliktu tukšā.

Ka domajat, ja Latvija precetiem pariem butu nodoklu atvieglojumi un vel kadas garantijas, kopeja veselibas apdrosinasana, tas paatrinatu precibas un precibu skaitu?

Bet tika runāts, ka par bērniem jāparupējās, un šādā situācijā bērni nepaliktu tukšā.

Esi kādreiz sastapusies ar to birokrātiju, kas šādā situācijā rodas? Bērni ēst gribēs šodien, nevis pagaidīs, kad mammucis izkaros ar bāriņtiesu, un ja ļoti nepaveicas, vēl pa tiesām pastaigās.

Jaunībā par to nedomāju, bet ar šīs dienas acīm

Varētu padomāt, ka kampanellai jau 50, ja piemin aizgājušo jaunību :D Tiešām interesanti, cik ir gadu cilvēkam, kas šādi runā :D

Ja par tēmu, tad grūti pateikt - atkarīgs no tā, cik ļoti pārliecināta būtu par šī cilvēka stabilitāti un nozīmi manā dzīvē. No sava vīra diez vai aizietu, pat ja viņš mani neprecētu, šķiet muļķīgi pamest ideāli piemērotu vīrieti kāzu neesamības dēļ. Galu galā, foršie gluži uz ceļa nemētājas :)
Tā kā bērni mani neinteresē vispār, par kāzām liktu satraukties vienīgi materiālā drošība, pati ceremonija ir vienaldzīga.

L, nevienas attiecības nav perfektas, tas kā to pasniedz ir, kas cits, visiem mēdz būt nesaprašanās vai vēl kādas citas problēmas. Es saprotu, ka tu gribi būt laba un labs piemērs, bet dzīvo sev, nevis omei un izstāsti beidzot par to kā reāli ir arī viņai, nevis, lai viņa dzīvo sapņu pilīs..

Par tēvu es pajautāju, jo radās iespaids, ka nav bijis, tāpēc arī tik liela vēlme visu nosargāt, par visu parūpēties, iespējams, no mammas esi šo iemācījusies. Tu nevari tā turpināt. Tu esi jauna, brīnišķīga sieviete un pelnījusi, lai kāds to pa īstam novērtē un paņem savās rokās. Mana draudzene, kurai ir 55 gadi teica man tā, kopš tu esi ar savu vīru kopā, neesi vairs pašpietiekama, jā, tā ir, es nevelku visu uz saviem pleciem, apzinos, ka tas ir labi un slikti. Sajūtas ir fantastiskas, kad visu laiku tur kāds roku uz pulsa un ne vienmēr tā esi tu. :)(l)