Neilgu laiku pēc nāves mēdzu redzēt sapnī omi,apmēram tā pat kā tu,mēs vienkārši parunājām.Ir bijuši sapņi,kur es uzvedos kā sapnī un neapzinos,ka es sapņoju,bet viņa tur kaut kur stāv un smīn par to,ko es daru,kaut dzīve esot par to būtu lamājusies.Savu vectēvu pēc nāves redzeju sapnī,mums nebija labas attiecības un es biju palikusi vienīgā ar kuru viņš nepaspēja parunāt.Tad nu atnāca sapnī un atvainojās man par visu slikto,ko man kādreiz teicis,darijis,atceros,ka pajautāju vai ir saticis omi,uz ko viņš atbildēja,ka esot saticis un viss esot kārtībā.
Nezinu cik šiem sapņiem ir liela sakarība ar realitāti,taču tie bija ārkārtīgi loģiski,tā it kā šīs sarunas notktu reālā dzīvē.