Made , nekas tāds baigais, kas "neatstāj" sekas nākotnē (:D) - redzēju spoku, tā tante šiverējās pa viesistabu (tur arī to vienīgo nakti ar māsu gulējām) vairākas stundas, staigāja pa māsas gultu, vilka māsai caurspīdīgu segu nost, izgaisa un parādījās atpakaļ vairākas reizes. Tad nāca garām manai gultai, iekāpa blakus gultā un pieliekusies skatījās pa logu ārā, tad laikam "sajuta" ka vēroju viņu, lēni pagrieza galvu uz manu pusi, paskatījās uz mani, trīcošām rokām uzrāvu segu uz galvas , tad tomēr paskatījos atkal, ko viņa dara un redzēju,ka izkāpa pa to pašu logu laukā. Atviegloti nopūtos,ka aizgājusi prom, pēc tam skatos - atkal māsai galvgalī stāv un lēni staigā pa māsas gultu. un pēc kādām desmit minūtēm mammas brālim modinātājs skanēja un tā arī viņa izgaisa. Un jā, tas nebija sapnis, kniebu sev rokā no visa spēka,lai pārliecinātos ,ka tā ir īstenība, sāpēja dikti :D
Nespiedzu, jo negribēju māsu piecelt,viņai bija ap desmit gadu, negribu pat iedomāties kādas sekas tas varētu atstāt uz viņu. Vienā no gultām gulēja suns, nekādas reakcijas (saka taču,ka suņi jūt to enerģiju) , krāca tālāk :D
Nevienam no ģimenes neuzdrošinājos to stāstīt, bet trīs mēnešus vēlāk ar tēti braucām mājās no stacijas un izdomāju izstāstīt, neticēja līdz noraksturoju kā tā sieviete izskatījās, tētis paskatījās uz mani un teica :" tā taču Albīna! " Izrādās,ka tā sieviete dzīvoja mūsu mājā ,kad biju vēl sīka (ievācāmies tur kaut kad pēc viņas nāves) . Nezinu ,vai tētis līdz galam man noticēja, bet skaidri zinu vienu lietu - vecāku mājā nakts laikā acis es vaļā nevēršu :D Tā lūk, spoku stāsts jaukā svētdienas dienā :D
128
