Nu tad tā- diena jau pusē, bet es neesmu izdarījusi gandrīz neko. Un joprojām sevi šaustu par to, ka vakar tā arī ne izdomāju, ko vakariņās gatavot, ne pagatavoju, tā vietā ierosināju ēst ārpus mājas jau kuro reizi šonedēļ. Man ir tāāds kauns par sevi šajā sakarā. Vēl pie tam draugs pieteicās kārtējo reizi pagatavot, mans uzdevums bija tikai izdomāt, ko mēs ēdīsim. (t) Kas es būšu par sievu un kur nu vēl- māti. Es virtuvē esmu apaļa nulle, bet pats bēdīgākais, ka vispār negribas to mainīt, tikai vīrieša žēl, patīk jau viņam gatavot, bet tik ļoti viņš būtu pelnījis, lai es viņu sagaidu ar siltām vakariņām mājās pēc darba. :'-( Jūtos nožēlojami.
Bet visādi citādi ir ļoti forši. Šodien laikam Jelgavā Zinātnieku nakts, būs jāaizbrauc paskatīties.