Cik pelnam?

ērzelis, cilvēkam jāprot būt elastīgam. Ja tavs komforts atkarīgs no lielas naudas, tad tu dzīvo uz laika bumbas.

Kordelia ir ta pati miranda, abas uzrodas vienlaicīgi , kurš tādu bābu cieš, alga no izmisušās neglābj

57days, nekas slikts nav tiekties. Runa ir par apetīti. Nevajag to tiekšanos pēc naudas padarīt par savas laimes pamatu un dzīves jēgu.

Nereālas vēlmes ir pamats ciešanām.

:) Ja tev ir piemērota izglītība, vēlme stradāt un kaut ko sasniegt profesionālajā jomā, un joma no tam, kuras kopumā valstī NAV mazapmaksātas, tad 2000 alga un ceļojums uz Dienvidameriku nebūt nav nereāla velme.

Bet nu jā, par pavisam nerealajām vēlmēm - piekrītu.

No 30eiro mēnesī pelnu :D
No 1000 man liekas ir normāla alga, no 2000 uz augšu jau laba un ļoti laba

Man patīk apziņa,ka varu sev atļauties to un to,varu sevi palutināt.
Algu es nesaņemu par eksistēšanu,bet gan par padarīto un kāpēc man saņemt minimālo,ja varu saņemt vairāk?

Salemana, paldies, cerēsim, ka atradīšu :)

Salemana Tev ļoti šaurs skatījums uz visu. Es pateicu tikai nozari, ne to, cik daudz, ko un kur daru. :D

57days- tu tā runā itkā domātu ka tās materiālās vērtības dzīvē ir loti svarīgās,bet dienas beigās saproti ka patieso prieku sniedz sabučot,apskaut miloto cilvēku vai iziet uz balkona uzpīpēt un saprast ka dzīve ir skaista...

Bruno, tu runā pareizi tikai nevis "dienas beigās", bet gan "galu galā" :) Tas "dienas beigās" ir no angļu valodas un latviski neskan.

Pelnu pietiekami, bet varētu vairāk, jo nestrādāju pilnu slodzi. Izvēlos šo laiku pavadīt ar bērniem un ģimeni nevis darbā, jo pilnībā pietiek un varam arī iekrāt. Vīrs ir nodrošinājies ar blakus ieņēmumiem tā, ka nav 24/7 jāstreso un jāvergo un varam veltīt laiku viens otram, bet tā nav bijis vienmēr. Tie ir vairāk kā 10 gadi darba, lai nonāktu tur kur esam.

Es, Bruno, varbūt gribu apskaut mīļoto cilvēku uz balkona smalkākajā Tokijas viesnīcā un uzpīpēt dārgu kubas cigāru, kopā vērojot saulrietu virs Fudzi kalna :)

Nošokēja komentārs kur kāda cita pateič Agī konkrētu algu,kur strāda, kāda izglītība.Nafig tā jādara? Agī pati algas lielumu un darbu neminēja.Nu bet cosmo kā parasti

Jāpiekrīt Rūū, nekustamais īpašums ir ļoti plašs jēdziens. Tagad ir pēdējais laiks uzsākt biznesu nekustamo īpašumu tirgū, uz doto brīdi ir vēsturiski zemas procentu likmes pateicoties ECB(Eiropas centrālajai bankai) un Federālajai Rezervei(ASV)....pats gan neesmu iesaistīts LV nekustamo īpašumu tirgū(izņemot dzīvokli, kuru izīrēju), bet netieši "spēlēju" šo sektoru caur kompānijām kā Toll Brothers.

57days- Laikam neiebrauci tajā ko gribēju pateikt. Laikam vēl esi jauna,ja tā skaties uz tām ekstrām un domā ka tas ir kaut kas TIK foršs...

Paldies nerea :)

Nevajag to tiekšanos pēc naudas padarīt par savas laimes pamatu un dzīves jēgu.

Nerea, te jau viss ir atkarīgs no tā, kāpēc cilvēks grib to lielāko algu. Man ir tā algu kategorija, par ko šeit ir runa, man itkā pietiek, bet, ja ieraudzītu iespēju pelnīt vairāk, es to izmantotu. Kāpēc?
Tāpēc, ka ir divu veidu cilvēki. Vieniem vajag redzēt, kā aug cipars viņu kontos, otriem gribas realizēt sapni par mājiņu piepilsētā, vidusmēra klases, bet jaunu auto, un sērfošanu klusajā okeānā 4x gadā.
Kas tur pārcilvēcisks?
Ak mana mantkārīgā dvēsele, bet man patīk ieiet pārtikas veikalā un krāmēt ratiņos visu, ko vēlos, nestaigājot līdzi ar kalkulatoru un nerēķinot, vai šodien no kaut kā jāatsakās, jo var nesanākt. Man patīk, ka nav jādomā, kuru rēķinu šomēnes var atlikt, jo visam nesanāks. Man patīk, ka varu ieliet bākā benzīnu un doties, kur vien vēlos, pa ceļam apstājoties paēst, ja sajūtu izsalkumu. Patīk aiziet uz teātri vai koncertu, nedomājot, cik dienu pārtikas budžets ir noballēts vienā vakarā.
Tajā pat laikā, mēs 3 cilvēki dzīvojam divistabu dzīvoklī. Šobrīd pietiek. Kad paaugsies trešais, vajadzēs lielāku, jo viņam vajadzēs savu istabu, bet es netaisos atgriezties laikos, kad kādam bija jāguļ viesistabā uz dīvāna. Tāpat es gribu jauno cilvēku vest uz pulciņiem, kādus vien viņš pats gribēs, nedomājot, vai varu to atļauties. Negribu savam bērnam stāstīt, ka viņš to nevar darīt, jo citādi mums pietrūks kam citam.

Tagad pasaki man, ak mantkārīgajai maitai, ko es tik pārcilvēcīgu gribu? Kas būtu tas, no kā Tu man ieteiktu atteikties? Un kāpēc jāatsakās, ja ir iespēja pelnīt vairāk, lai to nodrošinātu?

Par tukšumu dvēselē liecina vēlme pēc mājas Floridā, miljoniem kontā un lamborghini. Ja tas ir dzīves mērķis, tad jāsāk domāt, ko savā dvēselē cilvēks mēģina aizlāpīt, ka tas ir nepieciešams? (Nerunāsim par gadījumiem, kad cilvēks ir piedzimis ģimenē, kurai jau tas ir).
Tāpat arī - ja cilvēks ir atradis iespēju pelnīt daudz un pirkt to māju un mašīnu, kas ir tas iemesls no tā atteikties?

Pirms pāris dienām lasīju komentārus par to kā pārliecināt mammu, ka nejūties labi, lai ietu uz skolu, bet šodien visi jau mētājās ar savām algas lapiņām. Go girls! :D Intersanta publika novāksusies.

Par tēmu... Man sanāks pievienoties cosmo "bomžu galam", jo pelnu zem 1000. Nedomāju, ka pelnu maz, bet palasot komentārus sāk šķist, ka visas bagātas čiepas šeit.

Turpināšu vismaz naivi cerēt, ka lielākā daļa ir krietni vecākas par mani un ir arī pamatīga izglītiba/darbs ieguldīts, lai tiktu pie šādām trīs-nullīšu algām. :)

Galvenais ir pašam būt apmierinātam ar nopelnīto, ar to, ko var atļauties un to kā dzīvo. Tur visiem cipari atšķirsies un pilnīgi vienalga, cik nopelna citi un ko tie ''citi'' saka par to, ko esi nopelnījis. Ja esi mierā ar savu dzīvi - lieliski, tā tik turpināt. Apmierināts cilvēks nekad neskatīsies cita makā, nekad nespriedīs par citu dzīves kvalitāti.