Negribu nevienu aizvainot, patiesi nē... Tas ir pilnīgi lieki. Man ir skumji lūkoties uz jaunajiem ārstiem, kas ar tādu degsmi uzsāk studijas un vēl skumjāk lūkoties uz topošajiem ārstiem slimnīcās, kuri tur strādā apr māsiņām un sanitāriem, par smieklīgām algām. Te ir kaut kas griezs mūsu valsts sistēmā. Ar skumjām lūkojos arī uz augstkolu lektoriem un kas saņem 400, 300 eur. Izglītībai un vesellības aprūpei būtu jābūt labi apmasātai nozarei.
Bet tā jau diemžēl arī notiek... ļoti daudzi jaunie mediķi aizbrauc. Vai nu tāpēc, ka vēlas labāku dzīvi, vai tāpēc, ka vienkārši nav citu iespēju.
Kā jau teicu. Katram savas vajdzības un katram savas iespējas.
Es saprotu, var studēt un saņemt 300 eur, ja vecāki palīdz, ja dzīvoklis nav jāīrē.
Bet tiešām, es gribu zināt, kā var izdzīvot ar 300 eur, ja jāīrē dzīvoklis un nav neviena kas finsiāli palīdz?
Es jau teicu, esmu dzīvojusi ar 500 eur algu. Vasarā kaut kā iztiku, ziemā biju parādos līdz ausīm... Man nepietika, lai kā es griezu un mērīju.