Cik pelnam?

Es esmu studente, piestrādāju nepilnu slodzi ātrās apkalpošanas restorānā, saņemu ~ 300 eur mēnesī, nodokļi 100% tiek nomaksāti :-D

Labi, nu bet tiešām ļoti no svara ir tas, kā dzīvo, ar ko dzīvo, kur dzīvo. Es nezinu kā var izdzīvot ar algu zem 500. Izdzīvot varbūt arī var, bet ne dzīvot. Te kaut kas ieminējās par 160 eur. Kā?
Man ir 200 eur īre par dzīvokli (kas jau ir retums Rīgā), komunālie 30-200 eur atkarībā no sezonas, ap 20 eur telefona rēķins, 15 eur internets, ap 30 eur elektrība. Ar 500 eur vasarā ejot kājām un neko lieku nepērkot var izdzīvot, ziemā pat needot un nepērkot neko visu nesamāk samaksāt un ir parādu vairāk kā saprašanas. Es esmu tā dzīvojusi un tas bija neizsakāms stress. Es tiešām tā vaira nekad negribētu. Tāpēc tagad cenšos kaut ko iekrāt, lai, ja nu dzīvē kādreiz kaut kas mainās, man būtu vismaz iekrājumi.

Par nodokļiem... Es maksāju patentmaksu - fiksētu nodokļmaksu mēnesī.

Kašķis 17 lapu garumā un katra paliek pie sava. Viss pavisam vienkārši, ar vecumu prasības palielinās un, ja esi izmēģinājis konkrētu komforta līmeni ( vienalga, kas tajā ietilpst ), tad atteikties no tā turpmāk vairs nevēlies. Visas bļāvējas, kas tagad pelna tos 500-700eur diez vai gribētu tagad pelnīt piemēram 300eur, tāpat arī tās, kas pelna 1000eur vai 1500eur negribētu tagad pelnīt 700eur, jo ir jau sarasts ar to summu un lietām, ko var par to iegādāties. Savukārt tie, kas pelna 5000eur, domā, kā mēs nabagi te ar tūkstoti vai diviem dzīvojam. Kamēr neesi izmēģinājis tās lietas, ko var atļauties ar lielāku algu, tikmēr šķiet, ka tev to nevajag un tā ir izšķērdība. Man tagad arī liekas, ka man nevajag lielu māju, piemēram, ka pietiek ar dzīvokli, vai, ka nevajag man Pradas somiņu. Bet, ja pamēģinātu, dzīvot savādāk, iespējams, domas mainītos. Katrā ziņā, nesaucu šos cilvēkus, kas pelna tos 5 tūkstošus par mantkārīgiem cilvēkiem bez šķīstas dvēseles :D
Visu dzīvi nodzīvot ar tiem 500 vai 700eur un tik šauru skatījumu, ka man jau vairs neko dzīve nevajag, es noteikti negribētu. It sevišķi es nevarētu dzīvot bez ceļojumiem un iekrājumiem. No pārējā vēl varētu atteikties , ieekonomēt uz ēdienu, apģērbu, izklaidēm. Bet es neuzskatu, ka vajag atteikties, ja var tiekties pelnīt vairāk. Neredzu tam iemeslu.

Un, jā es esmu godīga un valstij maksāju nodokļus 100% apmērā, tā man ir ieaudzināts ģimenē, ka krāpšanās vienmēr tiks dzīvē tālāk sodīta, un pati to arī esmu pieredzējusi, ja izdaru, ko sliktu, tad man tas nejaukā veidā nāk kādreiz atpakaļ. Tāpēc cenšos darīt labu, būt godīga un darīt visu pēc labākās sirdsapziņas.

Vēl aizmirsu pieminēt par algu. Es kā darba devēja varu pateikt, ka , ja man būtu liels uzņēmums , kurā būtu nepieciešami darbinieki ar augstāko izglītību un specifiskām zināšanām, man būtu kauns maksāt mazāk par kādiem 800eur, ar pieredzi tos pašus 1000eur.
Pašlaik darbiniekiem bez izglītības un zināšanām maksāju tos 500, 600eur, bet man ir mazs uzņēmums, ja varētu atļauties, gribētu maksāt vismaz 700eur uz rokas.
Vienkārši uzskatu, ka cilvēks ar augstāko izglītību un vairāku gadu pieredzi ir pelnījis vismaz tos 1000eur un ja cilvēki uz to vairāk pastāvētu, darba devējiem būtu jāceļ tās algas. Bet diemžēl LV visi ir gatavi strādāt n-tos gadus pa tiem pašiem 500,600eur ar izglītību un labu pieredzi, skumji, ka tā cilvēki sevi nenovērtē un nemaz necenšas izrādīt savu neapmierinātību ar to, bet gan tikai skandina, ka izdzīvot var., jābūt pieticīgiem, var uz to un to ieekonomēt utt.

Kampanella- Nepiekrītu tev par to ka ar gadiem aug prasības. Parasti ir tieši otrādi- ar gadiem vinas samazinās,jo pazūd tas jaunības maksimālisms un sāk vairāk vērtēt visu garīgo,ne materiālo. Loti biezi redzu,kad biezi piemēram iepērkas reserved vai hm veikalos un brauc ar 20 gadua vecām mašīnām,jo tas ka cilvēks pelna vairāk,uzreiz nenozīmē ka arī sāks tērēt dārgākām lietām.

Mēs dzīvojam kapitālismā un tas ir iekārtots tā lai izspiestu no cilvēka visu naudu kas tam paliek pēc paša nepieciešamakā. Jo vairāk cilvēks sāk pelnīt, jo vairāk atrodas iemesli to naudu iztērēt.

Turīgs cilvēks nespēj dzīvot pieticīgi, viņam vajag attiecīgi tērēt lai parādītu citiem, ka ir turīgs. Tāpēc kapitālisms ar marketinga palīdzību piespiež cilvekus tērēt visu cik tam ir. Un cilvēki pērk un izmanto daudz ko nevajadzīgu, lai tikai pabarotu savu pašapziņu.

Tu uzskati, ka cilvēkam nav vajadzīga piemēram, ceļošana un iekrājumi?
Tas ir kas nevajadzīgs?

Bruno
++

http://www.huffingtonpost.com/2014/07/17/map-happiness-benchmark_n_5592194.html

Tak ekonomisti ir sarēķinājuši, ka naudas daudzumam ir korelācija ar laimes daudzumu līdz konkrētam ciparam, pēc kura vēl pāris tūkstoši gadā tur vai šurv neko nemaina. Tāds.... ļoti laba komforta līmenis. Par Latviju skaitļu nav, ir pirms pāris gadiem redzēti cipari par UK, te, lūk, atradu par ASV.

kampanella Man prieks, ka ir tādi uzņēmuma vadītāji, kas uzskata, ka ir jāmaksā nodokļi. Ja lielākā daļa...tad domāju, ka tas daudz ko mainītu vispārējā Latvijas ekonomiskajā situācijā.

Tas algas lielums jau arī atkarīgs no tā cik liels uzņēmums, kurā tu strādā. Es strādāju uzņēmumā, kur ir 4 cilvēki. Mazākā alga ir 600 uz rokas. Arī uzņēmuma īpašnieks ir teicis, ja varētu, tad maksātu vairāk. Darba dēvējam 1 darbinieks izmaksā daudz. Piemērs 840 uz rokas, darba devējam izmaksā 1400, tāda nu ir realitāte, un tā nauda ir jānopelna.

Dionysus es varbūt esmu jokaina, bet ja būtu turīga - drīzāk gribētu to pacensties noslēpt pēc iespējas, jo vienmēr atradīsies kāds rada gabals vai paziņa, kurš vēlēsies aizņemties vai kaut kā citādi "uzdzīvot" uz tava rēķina... +vēl cilvēku skaudība un nenovīdība ir vnk apbrīnojama - viņiem ir vienalga cik viegli vai grūti tev tā nauda/turība nākusi - ir ko apskaust un par ko kauliņus pamazgāt...

Kaut gan varbūt tikai man tā ir noveicies ar radiem un paziņām... Bērnībā tēvs bija vienīgais apgādnieks - mamma bija mājsaimniece un audzinaja mūs. Tēvs tika smagā avārijā Vācijā - vairāki mēneši turienes slimnīcā, tad grabinājām naudu, lai atved uz šejieni. Dzīvojām pusbadā - mūs atbalstīja tikai omīte... Kad pēc gada tēvs saņēma kompensāciju pēc tiesas lēmuma - pirmie, kas skrēja aizņemties un kļaņčīt naudu bija tie, kas mums nekādā veidā vispār nepalīdzēja un noziedēja tālēs zilajās, kad mums visvairāk bija nepieciešams atbalsts. Un viņiem bija pilnīgi vienalga kādā ceļā tā nauda nākusi...

"Na pakazuhu" dzīvot var tikai pamuļķi cilvēki, jo tie, kas dzīvē kaut ko tomēr ir redzējuši un pārdzīvojuši ļoti labi zina, ka visām tām krutajām mantām patiesībā nav nekāda vērtība. Arī naudai nav - ja paliec viens...

ļoti labi zina, ka visām tām krutajām mantām patiesībā nav nekāda vērtība

Krutās mantas, atšķirībā no ceļojuma un smalkām vakariņām, var aiznest uz lombardu :D

Man ir draudzene, kas pēc tāda principa dzīvo. Tiklīdz viņa tiek pie naudas, sapērkas jaunākos iphone, planšetes, kompjus utt., un tad lieto tos tik saudzīgi, cik iespējams, lai vajadzības gadījumà varētu aiznest uz lombardu, vai kā savādāk notirgot. :D

Nepiekrītu tev par to ka ar gadiem aug prasības. Parasti ir tieši otrādi- ar gadiem vinas samazinās,jo pazūd tas jaunības maksimālisms un sāk vairāk vērtēt visu garīgo,ne materiālo.

Nav runa par mašīnas cenu, bet gan par to, ka ar gadiem pāriet vēlme kratīties autobusā. Nav runa par to, kādā projektā dzīvoklis, bet komunalkas vienā brīdī piegriežas, sāc pirkt lietas, kas maksā vairāk, nevis, lai izrādītos, bet tāpēc, ka saproti, ka vairumā gadījumu tomēr ir zināmas cenas un kvalitātes kopsakarības, attiecīgi lietas kalpo ilgāk, ja par tām maksā nedaudz vairāk. Teiciens "skopais maksā divreiz" mūsdienās. Parādās vēlme pēc ērtas gultas un kvalitatīvas gultasveļas, vairs nav vienalga, kur un kā gulēt. Sāc saprast pārtikas ietekmi uz organismu un pārstāj dzīvot no pusfabrikātiem, bet svaigā pārtika maksā vairāk. Iemācies, ka īstas vilnas džemperis tur siltumu, kamēr sintētikā siltums ir īslaicīgs - sasvīsti un tad salsti, attiecīgi beigās saslimsti.
Un arvien vairāk sāk gribēties mieru. Bet kāds tur miers, kad aizmigt nevari, jo galva jau atkal rēķina, cik dienām naudas palicis pārtikai?

Ja dzīve spiestu, spētu dzīvot arī ar 700, 500 un pat 300€, man galva strādā.
Bet es joprojām neesmu dzirdējusi nevienu argumentu, kāpēc man nodarbināt smadzenes diennaktīm, domājot, kā izdarīt tā, lai pietiek visam, ja es tās varu nodarbināt 40h nedēļā un par to saņemt summu, kas man ļauj neiespringt uz personīgajām finansu problēmām, jo to nav? Nu kāpēc jāknapinās, ja galva strādā gana labi, lai nevajadzētu to darīt?

Šī diskusija tiešām kļūst par farsu, kurā tie, kam nav tik daudz, nomelno tos, kam ir, jo viņi, redz, var iztikt bez daudz kā. Es arī varētu bez daudz kā iztikt, tikai kāpēc man to darīt?

Krutās mantas, atšķirībā no ceļojuma un smalkām vakariņām, var aiznest uz lombardu

Lai gan jā, ja man pēkšņi uznāktu finansu vakuums, es tiešām pirmkārt pārdotu tās lietas, bez kurām es varu iztikt - TV piemēram.

.

Man jau liekas, ka tomēr prasības pieaug. Jo gribas tomēr pirkt kvalitatīvākas lietas, un tas nebūt nav, tās lētākās. Ar gadiem jau pieaug saprāts, ka tu nepērc visu pēc kārtas, ko ieraugi, bet tomēr izvērtē. Piemēram, atceros sevi, kad saņēmu savu pirmo tādu lielo algu, sapirkos lupatas, jo vairāk, jo labāk. Tagad, kad gadu vairāk, tad tomēr tā nedaru. Ar pārtiku jau līdzīgi, ja ir maz naudas, tad tomēr pērc, to kas sanāk. Tagad, kad vairāk naudas, tad skatos, lai ir pēc iespējas labāka, un tas ko man gribas, nevis, kas sanāk.

~500 EUR uz rokas.
Izglītība - profesionālais bakalaura grāds
Darba pieredze - kopā 8,5 gadi, pieredze biroja darbā 7 gadi
Darbības joma - ar veselības/medīcīnas nozari saistīta
;-)

Es domāju, ka tas viss ir ļoti nebūtiski. Nav nozīmes tam, cik kuram ir naudas. Būtiski ir tas, kāds ir pats cilvēks.
Liela nauda, liela manta uzliek lielu atbilsību. Ir jāmāk nepazaudēt sevī cilvēcību un nepārdoties.
Un tieši tāpat ir jāmāk sevī saglabāt cilvēku, kad Tev pietrūkst. Nav zelta vidussceļa, konkrētas summas, kas Tevi bez piepūles padara par labu cilvēku. Katram tā skola ir citāda un tieši viņa atīstībai paredzēta.

Ja nav jaire miteklis, nav auto un nav kreditu.. cilveks mierigi var puslidz ok dzivot ari par 400eur...
videja lieluma dzivoklis 1 cilvēkam (~40-50 kvadrati) ja nav kautkadas zemes nomas maksas vasaraa viss kopa 60-80eur .. ziemā 100-200 eur atkariba cik jaudiga apkure... videji sanak ap 100-125 eur menesii
paika 1 cilvekam pat neskatoties uz akcijaam un edot vius majas gatavotu mierigi varetu lidz kadiem 70-90 eur menesii
privatas higienas un saimniecibas preces pardesmit eur menesii

weekendu tusins kads - vel pardsemsit eur menesii...

teiksim 1 jauns drebes gabals vai apavi menesii videji 15-20 eur

mobilais un internets - 10-20 eur

paliks vel pari pardemsit eur uzkrasanai vai teiksim 1x gada celojumam