kapēc

Visiem dzīvē pienāk slikti posmi.. Tici man, un būs vēl sliktāki ;)

Galvenais nedarīt galēji debīlas izvēles, saglabāt normas, turēties pie kaut kādiem principiem. Jo tas ir laiks, kad var sastrādāt sūdus. Tas ir laiks, kad var noiet uz ceļa, un atpakaļ uz ceļa vienmēr ir grūti tikt ;)

Man ir bijis laiks , kad neesmu bijis nevienam vajadzīgs, kad miesīga māte mani ienīst.. Kad tēvs ir sen pametis ģimeni.. Es vēlējos izlikt māti no tēva mājas, patriekt viņu, man viņa riebās kā cilvēks. Es viņu neatdzinu kā māti.. Es pat sāku ienīst māsu, jo viņai bija sava dzīve, cita dzīve.. Reāli biju viens, pazaudējis cilvēku kuru mīlu.. Es to vien darīju kā dzēru, un mēģināju patriekt māti no mājām . Man bija kādi 23 laikam.. viss bija sagājis dirsā.
Neskuvos , nemazgājos gandrīz, nestrādāju, bet bija piķis, kas labi :-P:-P
Kā jau saku, dzēru, biju naidīgs pret visiem. Un nevienam nebiju vajadzīgs.. pakāsu 100% visus draugus.. :) daži brauca speciāli paskatīties, cik nožēlojami es izskatos, un viņiem tas sagādāja prieku, jo beidzot es biju uz dēļiem.. ! Ierasti vienmēr biju pirmais čalis ciemā .. Bet ne tajā laika posmā :D viss bija sapists. pa naktīm es vazājos, tupēju zem balkoniem, ik pa laikam es kādu piekāvu, ja iedzēruši vazājās.. un vispār sviests galvā darījās. atceros epizodi.. Bija bankrotējis uzņēmums netālu no manas mājas.. vienā naktī, aiz neko darīt.. gāju tur.. tāpat vien.. uzkāpu uz jumta un dzēru ! 8-)8-) ieraudzīju vadus, kameras.. nozagu kameras 8-)8-) uzvilku cepuri , iegāju telpās... sagaidīju kad brauc apsardze un muku.. tas bija mans adrenalīns... 8-)8-)
bet vienā vārdā to sauc - DEPRESIJA !
Un kas ir labi, depresija ir ārstējama.. toreiz mani izvilka tēvs, mani ataicināja uz Rīgu, palīdzēja atrast darbu.. un pāris mēnešu laikā es atkal jutos kā cilvēks...

Tomēr bija kāds , un vienmēr bija bijuši cilvēki, kuriem es esmu vajadzīgs, lai kādā pakaļā nebūtu.. lai kāds naids no manis nenāktu ārā pret viņiem...

Un ja to cilvēku tiešām nav. Cilvēks dzīvo sev!

un nevajag baidīties no nekā. nevajag ietekmēties no apkārtējās pasaules tik ļoti... kamēr nespārda kāds ar kājām.. tikmēr viss ir kārtībā.. kamēr ir spējas strādāt, redzēt, elpot, dzīvot.. tikmēr viss ir labi..
Un jātiecās uz to , lai būtu vēl labāk..

Un ir jābūt gatavam tam, ka kādu brīdi pienāks tas moments, kad ir smagā dirsā .. kad ir ļoti sūdīgi, un nav gaismas tuneļa galā , ir pilnīgs bezcers.. Tam jābūt gatavam ;)

Ne visi to piedzīvo.. bet daži piedzīvo.. Un es jūtos laimīgs, ka biju nonācis šādā situācijā . un tiku ārā.

Es neesmu auns, idiots vai tamlīdzīgi. un sakarīgiem cilvēkiem , bieži vien gadās smagas bedres :P

un pēcāk ir foršāk dzīvot..

ir cilvēki, kuri nav izjutuši šādas problēmas, kuru dzīve ir tiešām patīkama, bez smagām depresijām. utt. Bet viņiem ir daudz kas pazaudēts līdz ar to.. viņi nezin to, kā ir, kad ir pilnīgā pakaļā.. viņiem jau zobu sāpes ir traģēdija, jau nesamaksāts rēķins, un atgādinājums pastkastē ka jāsamaksā ir traģēdija.. traģēdija viņiem ir , ja kāds iesit pa seju, traģēdija ir, ja nesmuks ģīmis no rīta, vai pumpa ne tur kur vajadzīgs! Viņi ir vāji .. Un viņiem Dievs, vai sazin vēl kāds debesu varonis nepiespēlēs tādu iespēju, nokļūt reālā dirsā .. jo viņi to neizturēs! Viņi sajuks prāta, vai padarīs sev galu..
hmmmm.... daži tā arī izdara :'-(:'-(
Diemžēl ..
:D :D
Katrs lai dara kā grib. Bet izkļūt no bedres ārā, tas ir ko vērts :-P

Vai ar striķi ap kaklu , vai normāli dzīvojot, drātējot meitenes, baudot dzīvi. tas katra paša ziņā 8-)8-)8-)
Un manuprāt.. paradīze ir iespējama tepat, uz zemes.. un bez grādīgā, vai narkotikām..
Tepat ir Ēdenes dārzs!!! Te ir tādas lietas, kuras paradīzē ies secen..! 8-)8-)
Tur nevarēs drātēt , tur nevarēs iet spiningot, vai medīt meža zvērus, braukt ar auto, kauties.. dzert alu.. es domāju tur tas būs liegts !