Drauga rīcība

atvaino...es sāku smieties...:-D ....5 eiro uz konta:-D

Nav forši! Kam tie 5 eiro, ja labāk tu gribētu tos 5 eiro ziedos. :) Bet vienkārši varbūt strīda karstumā tā pateica, izrunājies, kad abiem būs mierīgāks prāts :)

Kad prasīju, tad strīda karstums nebija, jo bijām jau salabuši mazliet..

Nu skumji, kārtējais vīrietis, kas neko nesaprot par sievietēm. Pēdējā laikā man nav nekas labs, ko domāt par vīriešiem, diemžēl (t)

Nezinu, dažiem nepatīk dāvināties baigi, bet varbūt citādāk izrādīt :) Un iespējams ,tas viņu sakaitināja, ja tā nav regulāri šitādi uzbraucieni, netaisi ziloni :)

:D

Pirmkārt, tev nevajag viņu radināt pie vainas izpirkšanas ar materiālām lietām. Dāvanas būtu jādod priecīgos brīžos un ar mērķi sagādāt prieku, nevis izpirkt grēkus (vēl pie tam, ja tā nav viņa iniciatīva). Otrkārt, pati paprasīji "mazu dāvaniņu" :D

Ir kuri dāvina, kuri nē...Tu viņu vnk. apstulbināji ar tādu jautājumu-lūgumu.....tapēc arī dabuji atbildi 5€
Jo viņš tā reāli padomā Tev ar pastu sūtīs dāvaniņu?


It īpaši kad viņš nav LV...piradināsi viņu tā darīt, kad viņš būs atpakaļ mājās.

Man vīra arī nekad nav dāvinājis dāvanas tāpat vien. Reizēm ziedua vai kādu saldumu atnes mājā jo esot iedomājies ka man patiks. Bet kāpēc Tev vajag, ja viņam tas nenāka no sirds ?

Jā, man draugs mēdz šo to uzdāvināt vai naudiņu pārskaita. Nesen bija situācija, kad dienā bija vairāki pirkumi - mēbele un zābaki, līdz attapos, ka konts ir tukšs. Pateicu, cik stulbi sanāca un, ka man tagad ir tukšītis, bet gan jau no iekrājumiem paņemšu, uz ko viņš reaģēja - ieskaitot naudu manā kontā.

Par Tavu situāciju - es viņu saprotu. Viņš ir dusmīgs un Tu vēl kaut ko prasi - nu tad saņem.. piečuku! Dāvanas dāvināt, esot ārzemēs, īsti nav ērti, turklāt ne visi vīrieši ir ar izdomu apveltīti vai vispār vēlmi dāvināt.

āaa... šī ir Lenyyy.. :D Tad jau man tūlīt pārmetīs vīrieša izmantošanu :D

Tādām izpausmēm jābūt no paša vēlmes...manuprāt..
Mani šajā ziņā lutina. Kādreiz bija ziedi, pēdējā laikā dažādi matu kopšanas līdzekļi no drogām, jo tos es ļoti mīlu lietot-balzāmus, maskas, sprejus u.t.t :D
Pēdējo reizi gan bija vienkārši atsūtījis naudu ar tekstu- Pērc ko sirdij kārojas :) Tas bija mīļi.

Piekrītu, ka tās ir tādas izpausmes, kurām jānāk pašam pēc savas vēlēšanās. Vismaz man vienmēr svarīgākais bijis tas, lai cilvēks ar savu rīcību un darbiem pierāda, ka ir īstais. Arī es neesmu dāvanu cilvēks - ne man patīk dāvināt dāvanas, ne es pati priecājos par ziedu pušķiem vai konfekšu kārbām. Man lielākā dāvana ir laiks, kuru otrs cilvēks velta tikai un vienīgi man. Tas ir daudz vērtīgāk par mantiskajām lietām. :)

Man personiigi nepatiik, ka viirs uz mani teeree naudu un vinjsh to zina, taapeec apdaavina tikai sveetkos un iipashaas dienaas. Man vienkaarshi nepatiik, es pati straadaaju un var sagaadaat sev ko veelos. Tai pashaa laikaa zinu, ka ja pajautaatu, sanjemtu, ko veelos bez kurneeshanas.

Tāpat vien neapdāvināmies, mums tā nav pieņemts. Jā, šad un tad atnes ziedus vai nopērk kādu salsumu, bet to es patr dāvanu neuzskatu.

+++ Ophelia

Manupràt, skaistākais jau ir noticis, cilvēki ir kopà, mīl viens otru, ko vēl vairāk var vēlēties, tā ir lielākā dāvana, ko dzīvē var saņemt. Es no savējā dāzvanas neprasu. Man pietiek ar to, ka viņš ir man blakus.


5 eiro tiešām ir pazemojoši, izklausās pēc kabatas naudas bērnam, nē, ne jau summā ir problēma, vienkàrši, ja man uzdāvina konfektes vai ziedus 5 eiro vērtībaa, tad tas ir forši, bet ja man iedod piecīti un cilvēks pat nepapūlàs man kaut ko sagādāt caur sevi, savu gaumi un speciàli man... ah. Nu tā nauda liekas bezvērtīga, man nebūtu sajūta, ka saņemu dàvanu, ja man pašai tā būtu jànopērk8-)

Paga, jūs dzīvojat vienā valstī? Vai tu LV un viņš citur? Ja tā, tad ko viņam vajadzēja darīt? Skriet uz lidostu, pirkt ziedus, uzdāvināt tev un skriet atpakaļ uz lidostu?

Biļeti uz teātri,ziedus un etc. var pasūtit no jebkuras pasaules malas .LV ir gana daudz kas to caur internetu piedāvā ar piegādi līdz durvīm.

Tad jau dāvanas ir svarīgākas par vīriešiem? Sanāk jauni noteikumi attiecībās - mēs sastrīdējāmies, nu tagad dod ziedus, dāvanas, bet tevi man pašu nevajag. Nezinu, es pēc kašķa ar draugu gribētu, lai mani samīļo, nevis ziedus ar kurjera piegādi, kurues esmu izčīkstējusi. Dāvanām jānāk no sirds. Bet nu katram savs.

Attieksme svarīga! Un māka skaisti atvainoties. Žēl ka ir tik pieticīgas dāmas kas par pliku pipe, jau priecīgas.

Man šī diskusija atgādināja FB izlasītu stāstiņu:

"Mammīt, es gribu tev uzdāvināt gredzentiņu!" tā pēkšņi no zila gaisa paziņoja Ričards (7 g.) pirmdienas vakarā. "Bet, mīļais, vai tad tev ir naudiņa?" saku viņam.
"Jā! Man ir mājās 5 eiro," viņš atbild.
"Tad jau Tev būs jāsakrāj vairāk," saku viņam.
Pēc mirklīša Ričards atkal turpina: "Kad tev būs dzimšanas diena vai vārda diena?" Atbildu viņam, ka dzimšandiena man jau nesen bija, bet vārda diena būs ziemā. "Bet es tev gribu uzdāvināt tagad!" viņš saka. "Ja tu tā gribi, tad jau nekādas īpašās dienas nav jāgaida. Jāsakrāj naudiņa un būs gredzentiņš!" saku Ričardam. Viņš tajā pašā brīdī jau gribēja vest mani uz veikalu, kur gredzentiņi. Ejam pa Alfu, vedu viņu tādos veikalos, kur lētāki tie gredzeni, bet neviens viņam nepatīk. Tā nu mēs aizbraucām prom neko nenopirkuši. Vakarā izstāstīju vīram šo Ričarda pēkšņo ideju. Viņš uzreiz pie Ričarda: "Ričulīt, es tev "piemetīšu" iztrūkstošo naudiņu un nopērciet skaistu gredzenu mammai."
Otrdien jau domāju, ka puisis jau būs aizmirsis savu nodomu, bet nekā- uzreiz pēc skolas viņš atkal gribēja braukt uz veikalu. Teicu viņam, ka aizbrauksim citu dienu uz Rīga Plazu, es zinu, ka tur ir veikaliņš, kur viņam (un man arī) patiks viss.
Tā diena bija vakar. Nu mans Ričards zin, kur jāpērk dāmām gredzeni... Emocijzīme smile
Kāpēc es to stāstu? Jo stāstā ir kāda gudra morāle, kas paliek aiz burtiem. Es reiz sen, sen izdarīju kļūdu uz sava vecākā dēla- atteicos pieņemt dārgas dāvanas no viņa. Zinot, ka viņš iztērējis visu savu iekrāto kapitālu. Bet bērns to darīja ar milzu prieku un atvērtu sirdi. Es savā stulbajā pieticīgumā un audzinātībā ("esijelsaprātīga") toreiz pateicu: "Netērējies manis dēļ tik ļoti!" Sssssasodīts! Uz ko gan vēl lai bērns tērētos? Jo vecāki taču tērējas uz bērnu! Un sasmelt izlieto ir ļoti grūti... Bet var.
Pa šiem gadiem esmu pati bijusi lieciniece, kā pieticīgās, pieklājīgas mammas saka saviem dēliem: "Nu netērējies! Man neko nevajag!" Un dēli klausa mammas. Viņi tiešām vairs netērējas, jo mammai jau nevajag. Bet izrādās, ka mammas tomēr gaida. Un viņām pat vajag... Labi, ja šiem, nu jau pieaugušajiem dēliem, ir gudras sievas, kas uzorganizē dāvanas vīramātēm, citādi viņas dabūtu pliku tekstu: "Daudz laimes!"
Un tādu mammu ir pa pilnam!
Mīļās, nenokaujiet savos vīriešos vēlmi jums dot! Viņiem tas tik ļoti patīk! Viņiem patīk, kad sievietes ir priecīgas! Priecājieties, mīļās, priecājieties no visas sirds! Vai tas maziņš, noļucis ziediņš no pļavas vai tikko uzzīmēts ķiņķēziņš uz papīra, vai pirmais mēģinājums uztaisīt mammītei kaut ko garšīgu! Jo ar to viss sākas! Tā rodas nākamie sirsnīgie un dāsnie vīrieši, kas izdomās, kā nopelnīt un sagādāt savai sievietei da jebko!
Dēli ir nākamie vīri un tēvi! Un tas ir nopietni!!!!!!

Es arī sākumā vīram teicu, ka man ziedus nevajag, nepatīk, dāvanas arī tik uz svētkiem. Un ziniet ko, viņš nedāvina arī! Pat uz dzimšanas dienu ir jāpasaka priekšā, ko vēlos, jāiebaksta ar pirkstu. Ikdienā viņš rūpējas, atnes kādu gardumiņu no veikala, visādas sīkas lietiņas, bet dāvanas ir tikai 2x gadā.