Neko es uz savu galvu pati nedaru , ieprieks vienojamies ka iesim ciemos, vai uz teatri, vienreiz pa dienu vinam zvanu, prasu vai vares laicigi beigt, ka vakaraa jaaiet ciemos uz restornau tur vakarinaas esam ielugti tiesi uz 19, kaa jau restoranaa jabut laikaa, vins saka, ka jaa beigs. Un nebeidza. Beigās ieradamies ar stundas nokavesanos. Reals kauns man bija. Par teatri vai koncertu ari visu sarunajam laicigi utt , vienreiz koncerta ieradamies pedeja minute, ok, bet teatri jau nelaiz manuprat ieksa vairs, tad tikai uz 2. celienu var tikt, ja nokavee pirmo.
Nu nav soreiz iemesls manii vai ka miilaakaa buutu es lieliski zinu to darba vietu tur visi taa straadaa un sez pec darba laika, saku vinam lai raksta atlugumu, suutu CV pat vina vietaa bet nav tik viegli neko atrast citu.
Un pati es stradaju, katru dienu lidz 17, jaa varbut reizi menesii vai divos menesos aizkavejos darbaa bet taa nav ikdiena. Manejam taa ir ikdiena jo pec sesiem vinam tur tikai vel suuta vienmer kaut kaadus svarigus e-pastus un majas vins laikam to nevar darit, vinam tur kaut kas tajas darba programmas ir uzreiz jadara pec e-pastu sanemsanas utt. Es reali vinam saku, kas notiks ja kadreiz aiziesi prom un darbu pabeigsi nakosajaa dienaa, vai tevi atlaidis? Vins saka, ka vins vienkarsi nevar taa izdarit jo no vina darba tur atkarigs citu cilveku darbs utt utt. Vienkarsi ZB jau man tas viss ir.
Man taa neliekas normaala dziive. Nafig to naudu, ja attiecibas bojajas. Un visaam gudrajam, es netieku uztureeta, pati stradaju un pelnu loti labi, man nevajag lai vins pelna un mani uztur. Taa luuk. Labak lai mazak pelna, bet ir kopaa ar mani vakaros.