Es tā iedvesmojos no diskusijas par to kā iepazīstināt.
Es pievienošos ar jautajumu, pēc cik ilga laika jums šķiet ok iepazīstināt ar vecākiem?
Pirmo puisi divu gadu laikā tā arī neatradīju. Bijušo kaut kā sanāca pēc gandrīz gada, nezinu, itkā nebija iespējas ātrāk, bet pa lielam arī negribējās, bet zinu, ka draugs būtu apvainojies, ja toreiz nebūtu ievedusi iepazīstināt, kad viņš mani atveda. Tāpat kā bijušais gribeja sapazīstināt abus vecakus, bet nu viņi paši kaut kā sāka komunicēt, jo viena pilsēta.
Man kaut kā gribas vispirms pašai būt 100% drošai, ka jā ar šo cilvēku būšu pilnībā in ģimenē. Īpaši tagad, kad esam šķīrušies, man baigi sirds sažņaudzas, ka paspēju būt tik tuva ar viņa ģimeni un iemīlēt viņa vecākus, kurus tagad nesatieku.
Tagad pat saku domāt, ka tas ir nedaudz manī atstajis to piesardzību. Tas viens, ka vispār bremzēju ar pašam attiecībam kā tādām. Bet protams, par ātru domāt, bet ja tas aizietu līdz nopietnām attiecībam, nezinu vai vel gribu iet visam tam cauri, ar ģimenes lietam un tā..
4224
