Godīgi sakot, galīgi nepiekrītu, ka "tik traki nevar būt", "čīksti nevietā" un vēlāk būs tikai grūtāk. Kas tā par jokainu dzīves uztveri, ka kļūs tikai ļaunāk?
Kur mācījies iepriekš? Ja skolā, kur klasē ir 15 skolēnu, visi savējie, skolotāji čomiski un mīļi, tad nav jābrīnās, ka lielā Rīgas skolā jūties pazaudējusies.
Es laikam izvērtētu, cik svarīgas nākotnei ir ģimnāzijas sniegtās iespējas. Ja vēlies studēt inženierzinātnes, valodas, medicīnu, labāko ģimnāziju līmenis un režīms lieti noderēs, norūdīs, sagatavos. Savukārt, ja gribi kļūt, piemēram, par dizaineri, gidu u.c., kam nav nepieciešamas ašpadsmit matemātikas nedēļā, varbūt tiešām labāk skolu nomainīt un iztikt bez lieka stresa.
Katrā ziņā, tu noteikti esi pietiekami stipra, lai tiktu pāri grūtībām. Noteikti palīdzētu kāda mīļa līdzcilvēka atbalsts.