Ko tu dod vīrietim?

šķiet, ka šajā forumā ir divas ar naudu un vīriešiem izmisušas sivietes.

1) Esmu pārliecināta, ka ne viena līdz galam šeit neizstāsta savu dzīvi, tāpēc ir savādi vērtēt , ka tai nu gan dzīve tik vienkārša, nekas nav jādara
2) Attiecības nav tik viennozīmīga lieta , kur viens ir darītājs, bet otrs sēž dīvānā sakrustojis kājas un gaida visu uz zelta paplātes. Pat, ja sieviete nepiedalās finansiālajā pusē, tā pat viņa kaut ko no sevis dod, varbūt ne materiālu artavu, bet , piemēram, rūpes, siltumu. Kaut ko no garīgā.

šķiet, ka šajā forumā ir divas ar naudu un vīriešiem izmisušas sivietes.

sasmējos :D jo nodomāju to pašu...

Fiziski un garīgi rūpējos par mīļotā labsajūtu :D

Uzturu kārtību mājās, gatavoju ēst, lutinu ar našķiem. Visu pienesu un aizvācu (piem., tējas krūzi) :D
Mazgāju un gludinu veļu.. Iepriecinu ar kādu rokdarbu :)
Palīdzu viņam ar papīriem (darbam).

Nav svarīgi, cik kreklus izgludina vai cik (un kurš) naudu iztērē pārtikā..
Nozīme ir tam, kā šīs attiecības liek mums justies :)

Es dodu vīrietim labsajūtu :D Gan fizisku, gan garīgu :)

Dodu to, ka viirs juut, ka svariigaaka par vinju un muusu beernu man shajaa pasaulee nekaa nav. Vispaar muljkjiigs jautaajums, attieciibaas jebkuram, viirietim vai sievietei, vajadzeetu dot otram atbalstu, sapratni, cienju, uzmundrinaajumi. Par materiaalo pusi sheit nerunaaju, tas ir pavisam cits jautaajums, nauda ir gana liels speeks, lai saistiitu arii taadus divus cilveekus, kas viens otram nenoziimee neko.

šķiet, ka šajā forumā ir divas ar naudu un vīriešiem izmisušas sivietes.

Tikko blakus diskusijā par ceļojumiem ierakstīju ko līdzīgu :D

Personīgi man nav tāds modelis. Mēs abi ar vīru esam strādājoši, viens no otra neatkarīgi cilvēki, bet tajā pašā laikā it visā rēķināmies viens ar otru. Pelnam abi, izdevumus apmaksājam abi un arī mājasdarbus daram kopā. Mani tas apmierina pilnibā. Lutinam viens otru un iepriecinām dažādos veidos, ziedi, restorāni, romantiskie vakari, mazas dāvaniņas, vai kādi citi sīkumi viens otra iepriecināšanai mums ir ikdiena. Es biežāk nopērku kādas biļetes uz kocertiem, teatriem, viņš atkal uzsauc vakariņas restorānā pēc teātra, piemēram. Nav tā, ka tikai gaidu visu no vīrieša. Vai arī viņš gaida tikai no manis.

Pēdējā laikā - galvassāpes

Nu gluži nav tā, ka visu sedz vīrietis.
Mūsu algas tiek liktas kopā. Ar rēķinu apmaksu nodarbojos es.

Protams ēst gatavošana ir uz abu pleciem. Kurš pirmais mājās- tas gatavo.
Viens par otru gādājam, lai ne vienam, ne otram nekas netrūktu.

Arī dzīvokļa uzkopšanā piedalamies abi.
Es viņam neuzspiežu- viņš labprātīgi palīdz.

Par pasākumiem ārpus mājas jeb izklaidi domāju es.

Dodam viens otram labsajūtu - mīļus apskāvienus un bužināšanos/ bučas pēc trakas darba dienas.

Izklausās, ka anzelija ir vīrietis, kuram nekad nav bijis attiecību, citādi tik stulbus jautājumus neuzdotu.

Sakoptu, laimīgu draudzeni blakus, kaut cik kārtīgu māju un lieliskas pusdienas/vakariņas..un vēl šādi tādi bonusi :D

Motivāciju un atbalstu, lai gan pēdējās divās dienās es tik galvas sāpes dodu, bet pie tā viņš arī ir vainīgs :D

Visu, ko sieviete var dot vīrietim! :D

Es vispār nesaprotu runāšanu par došanu. Man ar vīrieti ar krāniņu jāmērās? kuram, kas garāks, kurš ko dod vairāk? kāda tev starpība ko citas dod? Varbūt tikai seksu dod! Un ja tā, kas par to? Tev ta kāda daļa!

Bet tipisko modeli, kur sieviete strādājoša, līdz ar to neko daudz no tiem darbiem nedara, bet saimniecību tāpat finansiāli uztur vīrietis.

Bet vīrieti varbūt viss apmierina. Nu nav visi ņergas, kuri visu dala uz 2.

Es vispār nesaprotu runāšanu par došanu. Man ar vīrieti ar krāniņu jāmērās? kuram, kas garāks, kurš ko dod vairāk? kāda tev starpība ko citas dod? Varbūt tikai seksu dod! Un ja tā, kas par to?
absolūti piekrītu!
var jau uzskaitīt ko dod: seksu, bērnus, siltas vakariņas, naudu moška arī kāda dod:-D

Nedomāju tā īpaši par to, ko viens otram dodam, viss sanāk dabiski.
Jebkurā gadījumā sakoptu vidi (māju), vakariņu došanu, savu kompāniju, mīļumu un uzklausīšanu neuzskatu par kaut ko īpašu, ko man grūti dot. Kārtīga māja un vakariņas būtu arī tad, ja dzīvotu viena.
Bet vispār ir apmēram tā, kā kampanella rakstīja:

Mēs abi esam strādājoši, viens no otra neatkarīgi cilvēki, bet tajā pašā laikā it visā rēķināmies viens ar otru. Pelnam abi, izdevumus apmaksājam abi un arī mājasdarbus daram kopā. Mani tas apmierina pilnibā. Lutinam viens otru un iepriecinām dažādos veidos, ziedi, restorāni, romantiskie vakari, mazas dāvaniņas, vai kādi citi sīkumi viens otra iepriecināšanai mums ir ikdiena. Es biežāk nopērku kādas biļetes uz kocertiem, teatriem, viņš atkal uzsauc vakariņas restorānā pēc teātra, piemēram. Nav tā, ka tikai gaidu visu no vīrieša. Vai arī viņš gaida tikai no manis.

Tieši šodien izveidojās situācija, ka vīrietis saņēma avansu un prasīja, ko es vēlos, manikīru, °pedikīru, kādu kleitu, somu vai kaut ko no stenderīša un tādām lietām? Teicu, ka neko īsti nevajag, jo nejūtos it kā nopelnījusi un ka spētu dot ko pretī.
Viņš pateica vārdus, kuri arī te redzami- Tu tīri māju, gludini un mazgā manas drēbes, taisi ēst, arī trauki man nav jāmazgā un vienmēr jūtos apčubināts. Teica, ka tieši viņš jūtas tas, kuram būtu kas vairak jāsniedz.
Tas mazliet nomierināja manus mazvērtības kompleksus :D

Vīrietim dodu jumtu virs galvas - dzīvojam manā dzīvoklī, par kuru es maksāju kredītu. Taisu ēst, mazgāju veļu, uzkopju māju un jā, arī strādāju un nodrošinu sev visu nepieciešamo - un lai te kāda (-i) beidz kladzināt, ka sievietes neko nedod vīrietim - jūtos tā, it kā dotu par daudz.

laila2, nu cerams, ka Tavs vīrietis to nelietīgi neizmanto? :/

mazinssusurs tik jauka epizode (l)

- Ko tu dod vīrietim?
- Cepumus...

:-D:-D:-D