Čau!
Man tāds pārdomu laiks. Tagad piezvanīja draudzene un teica, ka iestājusies neklātienē mācīties. Pati esmu apdomājusi stāties tyr un viņa mudināja man rīt/parīt iesniegt dokumentus.. Es tiešām esmu izvēles priekšā, jo nezinu, ko darīt.
Sāksim ar to, ka ĻOTI gribu mācīties, gribu satikt jaunus cilvēkus, kaut ko pamainīt dzīvē.. Bet ir tā, ka šīs mācības galīgi nav manā jomā un es nezinu vai man padosies, turklāt nebūs ne maģistrs, ne bakalaurs, tikai 1. līmeņa ugstāka. It kā šo profesiju apsvēru, jo reāli noderēs + manā pilsētā reāli iegūt darbu, ja nu kas. Turklāt var paralēli apvienot ar jau esošo profesiju, būt pašnodarbinātai un darba ņēmējam, t.i. palielinās iespējas būt nodarbinātai, jo tiešām negribu dzīvot Rīgā.. Maksa arī smieklīga.. Lūk, esmu dilemmas priekšā.. Laikam šoreiz vēlos ar kādu parunāt, parasti jau kaut kā pašai sanāk lēmumus pieņemt, bet šoreiz man vajag vai nu spērienu pa vienu vietu, lai virzītos uz priekšu, vai nu tieši otrādi - kādu racionālo balsi, kas mani apturēs... Māsa ir par, draudzene atbalsta, bet saka, ka neiedomājas mani šajā profesijā (un kas pats interesantākais, es pati sevi arī nē..)
Bija viens variants stāties maģistros klātienē citā pilsētā, savā jomā.. bet reāli mācības ir 2 dienas nedēļā, pilna diena.. Tad man sanāk reāli darbu kavēt, kas atkal nav labi.. Jā, ja kompis līdzi un ir internets, nav tik traki, bet tā domāju pagaidām, kamēr darbā viss kluss un mierīgs. Biežāk jau ir tā, ka pilnīga psihene :-)