Dzīvoju kopā ar vīrieti un bērnu. Šobrīd leilākoties esmu viena ar bērnu mājās, vīrietis ir tikai vakaros un svētdienās. Pa retam arī sestdienās, bet retāk nav, nekā ir.
Kad nav vīrieša:
Māju tīru - vienmēr esmu tīrijusi māju vienatnē, tad man neviens pa kājām nemaisās un es nevienam netraucēju ar savām darbībām. Man arī ir sava sistēma, kā to darīt un, ja vīrietis to redzētu, nez vai saprastu lietas būtību, jo sanāk, ka pirms kārtības ieviešanas tiek sarīkots vēl lielāks bardaks. :D
Arī ēst gatavoju tad, kad draugs nav, jo visam jābūt gatavam tieši tad, kad draugs ierodas, lai viņam nav jāgaida. Šis gan ir mans untums, jo nevaru izturēt, kad kāds gaida, kamēr es kko izdaru.
Man ir tā pati slimība.
Arī ar visām maskām, krāsām utt darbojos, kad viņa nav. Nedomāju, ka viņš noģībtu ieraugot mani ar zaļu seju un krāsu matos, bet tik un tā - kāpēc to darīt kad viņš ir mājās, ja var atrast laiku, kad viņa nav? (Kad vēl abi strādājām, šīs procedūras notika sestdienās, kamēr man ir brīvs, bet viņš strādā)
Kad nav arī bērna:
Pirmkārt jau izšiverējos pa tiem veikaliem, kur ar ratiem nevar.
Aizeju uz kino vai teātri, vai kādu citu pasākumu, ko nevar apmeklēt ar bērnu.
Daru neko. Tiešām guļu dīvānā un spaidu TV pulti :)