Es laikam uzskatu , ka šaubas var rasties ikvienam jebkurās attiecībās. Tāds īstais nepastāv, manuprāt. Jo mēs visi esam cilvēki ar saviem trūkumiem, jebkuras attiecības ir iemācīties to pieņemt un laikam ne visiem izdodas, vismaz es to lēnām saprotu. Tas ka pusis kādreiz domāja, ka esi īstā, neozimē, ka tu nevarētu būt īstā. Vienkārši iepazina tevi, attiecības aizgāja nepareizās sliedēs un mainija savas domas. Ļoti reti, kad attiecībās ir sudīgi, cilvēki pieturas pie domas, ka ir ar īsto cilvēku. Ja gribi viņu atpakal, es ieteiktu likt viņam mieru, nodoties savai dzīvei, attīstīt labās īpašības sevī, būt tāda, kāda biji, kad viņs tevi uzskatīja par īsto. Tas nedod garantiju, ka viņs atgriezisies, bet ja gribēs tevi kādreiz satikt, tu būsi starojoša un laimīga, nevis sagrauta nelaimes čupa. Viņš taču izšķīrās,jo saprata, ka nevar darīt tevi laimīgu. Padomā par to. Virietim ir svarīgi, ka sieviete blakus ir laimīga un viņi nepanes raudas un pārxzīvojumus visu laiku. Fakts, bet tā ir. :-( Un padomā arī vai viņs ir cilvēks, kurš tevi tiešām sāpināja, vai tev vinu vajag atpakal un vai kaut kas mainītos.