Pašai vēl bērns nav bet ar draugu plānojam. Skatamies kā iet draugiem ar šo visu.
Vai tas ir normāli ka pārim līdz ar bērna piedzimšanu dzīvē vairs tikpatkā vairs bērns un nekas cits nefigurē?
Uz draugu jubilejām vai parastām saskriešanās reizēm vairs neierodas, bildēs pats tētuks vislaik nopietns un nesmaida, nereti vairs arī sazvanīt grūti un kad sazvana un apjautājas kā klājas tad tētuks stāsta ka nav laika vairs nekam, no rīta pieceļas tā učina mazo kamēr draudzene paguļ, tad uz darbu, pēc darba ved otru bērnu uz pulciņiem, atbrauc mājās paēd, atkal atpakaļ uz pulciņiem lai atvestu mājās bērnu, tad atkal učina maz bērnu, iet gulēt. Brīvdienās cenšas ar bērniem kur izbraukt pie dabas.
Respektīvi vai jūsuprāt tas ir normāls modelis ka visa dzīve vairs darbs, gulēt bērns un nekas cits?