Ja vīrietim ir mīļākā

Es izrunaatos ar viiru, jo man buutu svariigi uzzinaat, kaapeec vinjsh taa riikojas, kaa vinjam truukst attieciibaas ar mani. Tomeer muusu lauliiba buutu neatgriezeniski iedragaata un mees neizbeegami shkjirtos. Es to nemuuzham nespeetu aizmirst, ne arii speetu vinjam vairs uzticeeties un attieciibas bez uzticiibas ir lemtas bojaaejai.

Šķirtos.
Kāda vairs laulība ar cilvēku, kurš manā vietā izvēlējies citu, kurš tā vietā lai nāktu un runātu par to, kas viņam trūkst mūsu attiecībās vai kādas ir problēmas, izvēlas vnk spaidīties ar citu. Es nevarētu būt kopā ar cilvēku, kurš mani ir nodevis un iznīcinājis manu uzticēšanos,un kuram, acīmredzami, tomēr nav tās pašas vērtības, kas man. Uzskatu, ka ja mīl, tad pret otru tā neizturas un ja rodas kādas lietas attiecībās, kas neapmierina, tad mīlot nāk un runā par to, lai visu uzlabotu, nevis iet un, atvainojos, sprauž citai.
Ko tur vairs nosargāt, ja otrs ir parādījis, ka viņam šīs attiecības un laulība nav svarīgas(manā uztverē - ja vīrietis izlemj krāpt, nevis risināt problēmas, tātad es un mūsu attiecības viņam nav svarīgas, jo viņš bez sirdsapziņas var visam uzspļaut un mani nodot).
Es varu piedot daudz, bet man ir savas sarkanās līnijas.

Ūūū, nē, visticamāk, ka nešķirtos - tik viegli viņš cauri netiktu :D

Bet, ja nopietni, tad šī varētu būt viena no situācijām, par kurām - kamēr tādā nav nonācis, tikmēr grūti pateikt, kā justos un kā rīkotos.

Neredzu iemeslu vēl censties kaut ko labot ar cilvēku, kurš tā vietā, lai runātu par problēmām un tās risinātu, glābiņu meklē citur. Ja aizej, atpakaļ nenāc.

tā vietā, lai runātu par problēmām un tās risinātu, glābiņu meklē citur. Ja aizej, atpakaļ nenāc.

Kā ju uz to skatās. No otras puses varētu teikt, ka - ja jau džeks nevis izšķiras un meklē citu, bet tikai mīļāko ievieš, tad - visticamāk - grib laulību saglabāt.
(Ja tā nebūtu, tad taču no sievas šķirtos un precētu nost to mīļāko.)

Daudz no kā atkarīgs... Vispirms jau noteikti izrunātos un tad domātu. Būtu svarīgi uzzināt iemeslus, vīrieša viedokli, noteikti gribētu redzēt arī pašu mīļāko (ne jau tikšanās nolūkā, bet tīri vizuāli - vecums, izskats, nodarbošanās utt.). Uz doto brīdi domāju, ka noteikti šķirtos vai vismaz kādu laiku padzīvotu šķirti. Iespējams, gribēšu ieriebt un šķiršanās noformēšanu pamatīgi sarežģītu... Atkarīgs no garastāvokļa! :-P

Piekrītu Neonam! :)))

Tā nav mirklī risināma situācija.
Jāizvērtē abu ieguldījiums attiecībās. Nevar apvainot tikai vienu, jo attiecības ir kopīga dzīve.
Parasti viens apvaino otru, bet jāvērtē ir abi....

Noteikti šķirtos un visticamāk arī apsvērtu iespēju kārtīgi ieriebt vīram. Ieriebšana gan vairāk būtu gadījumā, ja mīļākās uzrašanās būtu negaidīts pārsteigums.

Parasti viens apvaino otru, bet jāvērtē ir abi....

Ja vien sieva pati neguļas zem jaunā kaimiņa, tad ir jāvaino un jāvērtē tikai vīrs, jo tieši viņš ir tas, kurš ir izvēlējies laulības problēmu risinājumu meklēt citā kājstarpē!

gadījumā, ja mīļākās uzrašanās būtu negaidīts pārsteigums

oi, es kaut kā defaultā pieņēmu, ka te runa tikai par šādiem gadījumiem... Ja abi ir iepriekš vienojušies par brīvām attiecībām, tad jau, protams, tā cita runa

Agrak vnm biju kategoriska saja jautajuma,ka uzreiz skirtos. Tagad,kad esmu precejusies, un mums ir kopigs berns,es padzilinati skatitos situaciju. Citi par krapsanu uzskata jau bez maz vai skatienu,citi-seksualas attiecibas. Ja nokertu viru situacija,kad vins vel nebutu licies gulta ar citu,iespejams mekletu situacijai risinajumu. Beet es zinu,ka savu ricibu vispar krapsanasgadijuma pat pati nespetu paredzet..nezinu,vai pat spetu adekvati reaget vai ari tai pat laika,varbut vnk aizietu,aiz sevis aizverot durvis..

Ja vien sieva pati neguļas zem jaunā kaimiņa, tad ir jāvaino un jāvērtē tikai vīrs, jo tieši viņš ir tas, kurš ir izvēlējies laulības problēmu risinājumu meklēt citā kājstarpē!

+++

zaptesburka, pat ja nevienojas, bet, piemēram, pēc kādiem 10 gadiem jūtas būtu praktiski zudušas un tikai aiz pieradumu vēl kopā dzīvotu, tad iespējams arī būtu vienalga uz to mīļāko.

Ne tikai vīrs jāvaino... Mīļākās lomu arī nevajag ignorēt. Piemēram, ja vīrs atrod mīļāko, mēs tādēļ izšķiramies... Bērniem protams nevaru aizliegt tikties ar tēvu, bet - es noteikti būtu kategoriski pret to, ka šī mīļākā audzina vai vispār pavada laiku ar maniem bērniem! Ar tādu sievieti un viņas morālām vērtībām maniem bērniem nebūtu pa ceļam. Kategoriski!!! Cita lieta, ja mēs būtu izšķīrušies citu iemeslu dēļ un vīrs atrastu citu sievu - es neiebilstu, ja viņa veidotu labas attiecības ar mūsu bērniem.

Ne tikai vīrs jāvaino... Mīļākās lomu arī nevajag ignorēt (..) tādu sievieti un viņas morālām vērtībām(..).

Galīgi nepiekrītu. Ne jau mīļākā būtu kādam devusi solījumu dzimtsarakstu nodaļā vai baznīcā, ne viņai ir kādas saistības, ko viņa būtu pārkāpusi. Tā ir vīra un sievas savstarpējā darīšana.

es noteikti būtu kategoriski pret to, ka šī mīļākā audzina vai vispār pavada laiku ar maniem bērniem

Nu vispār jau arī vīrietim, kurš nevar locekli laulībā noturēt, nevajadzētu iesaistīties bērnu audzināšanā. Tādam pat suni audzināt neuzticētu! :D

Divu cilvēki attiecībās nevar apgalvot ka pie visa vainīgs viens. Tas ir vieglākais variants un to parasti izvēlas ''cietušā" puse. Bļaut visai pasaulei ka otrs ir vainīgs pie visa.
Viena pagale nedeg... Kāda ir īstā attiecību problēma - vairs nav svarīgi. Pieķerts un vainīgs.

Ja manai sievai būtu mīļākais - uzskatu ka vainīgs esmu arī es. Vai esmu visu darījis lai attiecības būtu labas? Vai esmu pietiekami veltījis uzmanību sievai ? Vai esmu darījis visu vai viņa būtu laimīga un apmierināta. Laikam jau nē.
Pirms vainojiet otru - izvērtējiet sevi.

Divu cilvēki attiecībās nevar apgalvot ka pie visa vainīgs viens.

Krāpšana nav normālu attiecību obligāta sastāvdaļa, lai tajā varētu vainot abus! Ja "nevainīgajai" pusei nav pašcieņas, tad protams var arī sevi vainot!

Ja manai sievai būtu mīļākais

Tad tavai sievai pirms mīļākā uzrašanās būtu bijuši vairāki izvēles varianti - atrisināt problēmas ar tevi, izšķirties no tevis, vai nožēlojami plest kājas citam!

Divu cilvēki attiecībās nevar apgalvot ka pie visa vainīgs viens

Pirmkārt, netiek apgalvots, ka tas, kurš krāpj, ir vainīgs pie visa. Tikai pie krāpšanas.
Otrkārt, visi gadījumi nav vienādi. Būs, protams, Tevis minētās situācijas (kur, nespējot izturēt attiecību problēmas, cilvēks meklē mierinājumu / novērtējumu / emocionālu tuvību / seksuālu apmierinājumu vai jebko citu pie trešajām personām... tik un tā gan paliek atklāts jautājums, vai patiešām nav bijis nevienas labākas alternatīvas?). Bet ir arī cilvēki, kam gluži vienkārši monogāmija ir sveša lieta un, lai vai kāds būtu partneris, meklēs vēl papildus izklaides vai iespējas pašapliecināties.

Tad tavai sievai pirms mīļākā uzrašanās būtu bijuši vairāki izvēles varianti - atrisināt problēmas ar tevi, izšķirties no tevis, vai nožēlojami plest kājas citam!

Izklausās vienkārši
Bieži vien arī izrunāšnās nedot rezultātus ja katrs paliek pie sava.
Klasisks piemērs - ja vienam seksu vajag 2x biežk nekā otram. Un otrs neko negrib mainīt - man pietiek un viss ir labi.
Ne jau viss ir tik vienkārši - sekss ir ļoti svarīgs attiecībās. Pirms pārmest ko otram - paskaties uz sevi.