20.08.2015 - Runājamais :)

roniitis, problēma tāda, ka dzīvokli īrējam un šeit nekā sākumā nebija. Visu sadz.tehn. sapirku, dzīvokļus pārsvarā izīrē jau ar to visu - savas mantas tak negribas te atstāt viņam. + dzīvoklis liels, labā vietā par labu summu. Žēl būs, jo, ja aiziešu, tad dzīvokli tāpat atdos citiem. Viņš to nepavilks.

L.. - varbūt to var sarunāt ar izirētājiem, ja vien viņi ir sakarīgi?

L..,man taada deja vu sajuuta:-D Man arii bija taadas attieciibas 7 gadus.Tomeer beigu beigaas,es sanjeemos un izskiiros par labu sev un savai naakotnei.Nedriikst sevi taa mociit tikai taapeec,ka tev zheel to cilveeku.Vinjsh diemzheel pats sev izveeleejaas taadu celju,un tu neko nevareesi izmainiit. Padomaa par sevi,savu naakotni.;-)

Uzzināju, ka draugs visu naudu nodzer, noliek mani aiz muguras, ir viņam citas meitenes pie sāniem.

Es 6 gadus viņu esmu vilkusi, žēl jau noskatīties, ka tas viss kā kaķim zem astes...

Tu taču joko vai ne? Kā var sevi tā nemīlēt un necienīt? :-/ Kāpēc sievietēm patīk tā sevi mocīt un ciest?
Un nesāksim šos tekstus :" Mīlu, nevaru bez viņa" bla, bla, bla...Es zinu, kā ir būt šādā lomā. Un diena, kad es aizgāju un nodedzināju visus tiltus bija labākā diena! Ka es Tev saku! Jā, sākumā šķita, ka kur nu bez viņa. Bet Tu pat nespēj iedomāties cik labi bija bez viņa! Vnk ideāli! Saņemies un tiec vaļā no viņa...Tāpat nākotnes nebūs. Vai tiešām ir vērts tērēt savus labākos gadus, kādam, kurš to pat nenovērtē? :-/

roniitis - es iedomājos 7 gadi! ārprāts! vienkārši izniekots laiks!

L..,nee nu tieshaam-manas attieciibas.:-D Domaaju,ka tikai es esmu taada muljke,kurai zheel cilveeku,bet meerjkiem dziivee.Arii man bija viss sapirkts dziivoklim,tikai tas dziivoklis piedereeja vinja vecaakiem.Aizgaaju no vinja,tikai ar savaam dreebeem.Visu atstaaju,ko biju pirkusi.Un zini,tagad ne mirkli to nenozheeloju,esmu speejiiga sapelniit visaam taam mantaam.;-)Turies,un izlem-kas tev ir svariigs.

kumels,bet tikai tagad es to saprotu,ka tie bija vnk izmesti gadi no manas dziives.

kumels, ko tu domā ar tukšajām dienām? neēst?

Labrīt!

Atkal darbs un atkal kafija... :-) vakar pēc darba nokārtoju medicīnisko baltajām tiesībām, pēc tam satiku labāko draudzeni un tik daudz runājamā bija, ka atvilkos mājās ap 22.30, draugs jau bija pārgaidījies :-D un tad vēl biju starā, ka ir karstais ūdens... :-P
Šodien pēc darba plānots novākt dzīvokli un sabīdīt plānus rītdienai, jo brīvdienās draugs jau saplānojis braukt pie viņa vecākiem un mani arī pieskaitījis kā līdzi braucēju... (t) pat nezinu vai gribu...

Bet jauku jums dienu!

Labrīt!
Šodien jāatpūtina kājas, beigtas no staigāšanas :-/

L - kāpēc Tev patīk sevi mocīt?

Meitenes, ja varētu, aizietu jau sen. Pašā attiecību sākumā viss bija perfekti, 2 gadi kopā un saderinājāmies, bet tagad... gredzens pirkstā ir, bet nenozīmīgs. Manai omai ļoti viņš patīk, katru dienu, kad pļāpājam prasa, kā tad viņam iet, sauc mīļvārdiņos viņu, pieņēmusi kā savu mazbērnu bezmaz. Man visvairāk ir bail, ko oma padomās, ko teiks. Jo zinu, ka viņai spiediens būs augšā un atkal negulētās naktis. Es pati neesmu nekāds zelta gabaliņš. Kad sākās atkal viņa vecā dziesma, satuvinājos ar sen neredzētu draugu, kas arī šeit tad dzīvoja. Draudzība noveda līdz skūpstam vienā tusiņā. Bet tās sajūtas... es sen nebiju jutusi tauriņus un skudriņas, lai cik muļķīgi tas skanētu. Bija iespēja, braukt viņam līdzi, sākt visu no jauna. Es atkal iemīlējos, bet beigās... nu beigās atkal esmu te, šobrīd darbā, kamēr mans "draugs" saldi guļ mājās, jo ir ofic. atlaists.

roniitis, un es jau domāju, ka es viena tāda muļķe visā pasaulē. Es zinu, ka bez viņa es varu, ir jau reiz tas noticis. Tas bija labākais laiks manā dzīvē - tusiņi, jauni draugi, vīriešu uzmanība, svars kritās nost, biju atkal ES. Bet tad man viņa palika žēl, viņš bija tik izmisis, zvanījās un rakstīja sms kā traks, paņēmu atpakaļ. Un tagad viss no gala. Šķiet kā dežavū, jo tagad notiek viss tas pats, kas toreiz, pirms mani pameta.

Labrīt, šorīt esmu salausta, bet darbi mani drīz nosmacēs :(
Mazais murrātājs arī tik visu laiku ņemas un ardas. No bailīga un slēpties griboša spalva kušķa nedēļas laika ir palikusi par elegantu dāmu ar pašapzinīgu raksturu:)
Tāda saule nevar laist zudumā būs jaiet pagulēt dārzā kad gaiss iesils.

Labrīt!
Man vīrs paziņoja, ka grib vēl vienu bērnu. :-O A, es tad negribu. Man meitai palika trīs gadi, beidzot liela, patstāvīga. Man tagad tikai dzīve sākas, es negribu atkal mājās sēdēt(t):-D

Labrīt!

Esmu šorīt ļoti, ļoti, ļoti miegaina :( Un bēdīga. Bet nevar jau ar' katru dienu priecāties.

Labrīt!
Man vaigs sapampis ,sāp , sēžu un gaidu kad būs 12 kad tikšu pie zobārsta. Jūtu ka diena būs pagalam :'-(

L., es tevi saprotu, jo kad biju pavisam jauna, man bija attiecības, kas visiem šķita perfektas un mana mamma stāvēja un krita par jauno mačo, visiem bija pārsteigums, ka viss ir beidzies un mana mamma ilgi nebija mierā ar to, ka Jurītis vairs nebūs znots, tāpat Jurītis, nebija mierā ar šādu pavērsienu un zvanīja manai mammai. Kad šķīrāmies visa pasaule salūza, ilgi biju viena, bet tagad esmu pati laimīgākā. Es ticu, ka katram uz šīs pasaules ir savs cilvēks, vajag tikai to atrast, nevis iztērēt savu jaunību un iekšēji sevi izsmelt pie vīrieša, kas tevi nenovērtē.
Saņemies un pažēlo pati sevi, neviens cits tavā vietā to nedarīs.(l)

Ps. Mammai pēc laika izstāstīju kāpēc ar Jurīti izšķīros, kopš tās reizes nekad vairs viņu nepiemin. :)

L.. - ne velti ir teiciens, ka katrs pats ir savas laimes kalējs. Tu esi tajā visā situācijā iekšā, tu ļauj ar kājām pa sevi bradāt un neko ne velna nedari. Tev ir divas izvēles: 1. tu tā turpini, līdz nogrimsi kopā ar viņu. 2. sākt jaunu dzīvi, satikt jaunu vīrieti, kas darīs tevi laimīgu. Paskaties uz sevi no malas un godīgi sev atbildi, vai tu vēlies šādi nodzīvot turpmākos 10-20 gadus? Vai šis vīrietis ir tā vērts, lai izlietotu uz viņu savu jaunību? Katrs ir atbildīgs par savu rīcību. Ja tavs mužiks grib dzert, nodzerties, nogrimt tajā purvā, tad tā ir viņa izvēle. Un zini, viņš atļaujas tā uzvesties, jo zina, ka tu viņu paņemsi atpakaļ. Un kāpēc strādāt, ja sieviete pabaros un cīgas nopirks?

paranoid, labāk ar tādu starpību, nekā pēc 9 gadiem atkal viss no jauna, tas ir grūtāk, mazāk gribās, jo esi jau pieradusi pie normālas dzīves. :)

minci, kas tev noticis?

Man vīrs paziņoja, ka grib vēl vienu bērnu. A, es tad negribu.

Es atbildētu, ka pirmo es dzemdēju, ja viņš grib otro, tad ir viņa kārta izspiest meloni pa pakaļgalu.:-D