Agī, cik saprotu, kopumā ar tēvu Tev nav sliktas attiecības, ja jau viņam ir svarīgi, lai iepazīsties ar viņa draudzeni. Varbūt Tev būs vienkāršāk to pieņemt, ja skatīsies uz to no tāda leņķa, ka būt Tavam tētim, tas nav viņa vienīgas pienākums. Viņš, amatu apvienošanas kārtībā ir arī vīrietis. Tāpēc tas, ka ir sieviete, ir dabīgi.
Vislabāk būs, ja tēvam godīgi pateiksi, ka šobrīd vēl nejūties gatava ar viņa draudzeni iepazīties un īsto iemeslu, kāpēc tā ir. Citādi sačakarēsi attiecības ar tēvu arī. Domāju, viņš sapratīs un pagaidīs.
Bet to, ka kaut kad jau Tev ar viņu būs jāiepazīstas, tas gan ir fakts. Neviens neliek uzreiz būt ļoti draudzīgai. Pietiks, ja ieņemsi pilnīgi neitrālu attieksmi. Nedomāju, ka viņa mēģinās būt Tava pamāte. Tu jau esi pieaugusi, viņai tas nav nepieciešams. Tāpat savā vecumā jaunu labāko draudzeni arī viņa diez vai meklē.
Man šim nācās pārkāpt pāri, kad bija jāiet uz mammas dzimšanas dienu. Apaļa jubileja un nekādas atrunas nederēja. Sakostiem zobiem gāju ar domu, ka ja viņš man ko teiks, dabūs pretī (Pie visa tā, ka no mammas par viņu bija tikai labais dzirdēts). Aizgāju. Sasveicinājās, stādījās priekšā un likās mierā. Neskatoties uz to, ka ar pārējiem radiem viņš bija ilgāk pazīstams, tāpat nemēģināja nekādu zvaigzni tur tēlot. Nomierinājos. Pēc tam jau kaut kā pamazām pie viņa pieradu, bet tik un tā lielākoties pavadīju laiku ar mammu divatā, nevis ar viņiem abiem. Viņš par to nekreņķējās, tā, ka galīgi traki jau nav.