Par vecāku jaunajām otrajām pusītēm

Tā ir katra paša brīvā izvēle - būtībā kā jebkas cits šajā pasaulē. Vienīgais, padomā, vai tev pašai būtu patīkami, ja tavs tēvs negribētu iepazīties ar tavu draugu. Uzskatu, ka tas ir līdzvērtīgi - jo nav runa par to tēva otro pusīti, bet par viņu, viņa izvēli, kas tiek necienīta šādā veidā, ja tu izvairies. Tā kā man ir labas attiecības ar tēvu,man nebūtu patīkami, ja viņš izturētos noraidoši pret manu izvēli, attiecīgi es arī izturētos ar cieņu pret viņa izvēli un vismaz pieklājības pēc satiktu viņa jauno draudzeni. Bet ja manas attiecības ar tēvu būtu slikti, tad jau nezinu.. laikam būtu vienalga.

vai tev pašai būtu patīkami, ja tavs tēvs negribētu iepazīties ar tavu draugu.

Draugs man to pašu minēja kā piemēru, es teicu, ka tādas lietas nav salīdzināmas, manuprāt... bet var jau būt, ka es kļūdos.

Pienākums tas noteikti nav, bet man tas liktos normāli. Kāpēc Tev tas rada bažas? :)

Nekad neesmu apsvērusi domu neiepazīties. Attieksme tāda pati kā pret jebkura cita radinieka otru pusīti. :-)

Pieaudzis cilvēks iepazīstas ar citu pieaugušu cilvēku. Kāpēc Tev ir pretenzijas? Vai jūties kādā veidā sāpināta /aizvainota? Vai domā, ka šāda iepazīšanās emocionāli sāpinās kādu citu t.i. tavu mammu?

Favel - iespējams, ka vēl neesmu pārkāpusi pāri tam notikumam un tāpēc psiholoģiski būvēju sev barjeras, lai turpinātu uztvert tēti kā tēti, nevis komplektā ar kādu citu sievieti... nezinu vai tam ir sakars ar mammu, šaubos.

Kas tur tāds? Tāpat ja jau tētis iemīlējies, viņi paliks un būs kopā, varbūt līdz mūža beigām. Vairs nekad nesatiksies? Uz savām kāzām neaicināsi? Bērnus pie tēta nevedīsi? :) Protams, ka jāiepazīstās, nav jau uzreiz par labākajām draudzenēm jākļūst, bet pieklājīgi, jauki aprunājies, varbūt superīga sieviete un ļoti labprāt pavadīsi ar viņu laiku! Izskatās, ka Tu spītējies, jo esi kaut kādā veidā dusmīga, ka tētis nav kopā ar mammu. Nevajag, tas mazliet bērnišķīgi!

Man arī šķirti vecāki, abiem ģimenes jaunas, loģiski, ka viņu bērni ir mani brāļi un māsas, mans patēvs maniem bērniem vispār būs tik pat pilnvērtīgs opis kā kā mans tēvs, takā... Nespēju pat iedomāties, kā būtu nepazīt... Kā tad es ciemos ietu un zvanītu?! :D

nav jau uzreiz par labākajām draudzenēm jākļūst, bet pieklājīgi, jauki aprunājies, varbūt superīga sieviete un ļoti labprāt pavadīsi ar viņu laiku!

šis arī ir tas, kas mani vēl vairāk attur, ka viņa izdomās, ka viņai ar mani jādraudzējas un jābīda jaukas attiecības...es zinu, ka es to negribu un man to nevajag.

Pienākums jau it kā nav, bet es esmu par to, ka tomēr jāiepazīstas. Nav no kā baidīties. Galu galā nav jau jums jāčupojas katru dienu.
Manam tētim pēc šķiršanās ar mammu bija attiecības, kas nevainagojās ar laimi, sieviete nebija sevišķi jauka, bija arī intrigas no viņas puses utt. Pēc tam satika citu - tagadējo. Es arī kādu laiku biju atturīga pret iepazīšanos, jo laikam baidījos, ka šī būs tāda pati kā iepriekšējā, bet neko, pārkāpu sev pāri, iepazinos,izrādījās jauka sieviete un esam pieņēmušas viena otru, ir interesanti viņas sabiedrībā.

tētis uzaicināja iepazīties, un es protams aizbraucu :)

tagad uzprasās ciemis, lai vēlreiz satiktos, un es taisos kkad drīzumā uzaicināt...

mamma ik pa laikam izmet apbižojumu ka tipa jā jā- jaunā mamma, bet laikam jau tapec,ka nevar pārdzīvot, ka 2. x tētis apčakarēja viņu...

bet nu es uzskatu, ka ir jāpiezīstas :)

kapēc negribi? Jo domā, ka tā sāpināsi mammu? Nevajag, tā ir Tava dzīve un Tu neesi iesaistīta viņu šķiršanās. Ikvienam ir jādod otra iespēja uz laimi, varbūt šī sieviete Tavu tēti darīt laimīgu, un vai tas nav skaisti? :) Man ar abām savu vecāku otrajām pusēm ir ļoti jaukas attiecības, pasmejos, parunājos, eju ciemos, draudzējos, viss kārtībā un nevienam nekas nekaitē. Bērnībā kaut ko spītējos pretī ļoti, ka jauns vīrs/sieva, bet nu Tu jau esi tak pieaugusi, jābeidz princešoties un ar vēsu prātu un pieauguša cilvēka attieksmi jāpieņem tā sieviete, varbūt viņa tik tiešām grib Tev un Tavam tēvam tikai to pašu labāko. Jo tas jau Tev pašai neiespējami būs, kā Tu ciemos iesi un vēlāk kontaktu uzturēsi ar tēti, nesatiekot to sievieti? :D

Izlasīju, padomāju sliktas domas un tagad gribu būt pieklājīga :)

Tētim ir jauna mīļotā sieviete, ar kuru viņš grib dalīt dzīvi. Un tā būtu tikai cieņas izrādīšana, ja tu novērtētu šo viņa vēlmi un iepazītos ar jauno otro pusīti. Tāpat kā tu gribētu, lai viņš ciena tavas izvēles, viņš vēlas to pašu.
Un nav jau jums jāveido siltas attiecības - var taču jēdzīgi izrunāt ar tēti un/vai viņa jauno sievieti, ka priecājies par abiem, bet nejūties gatava veidot tuvu draudzību. Tagad tā izvairīties, slēpties un spītēties ir bērnišķīgi un tēvam noteikti nav patīkami.

Es saprastu, ja jaunā sieviete būtu tāda, ar ko tēvs būtu krāpis mammu vai izšķīries un jaunā ir tavā vecumā. Bet, ja viss ir ok, tad neredzu iemeslu sāpināt tēti ar pašas neizsāpētu lietu.

GOLDEN - atzīstu, ka esmu bērnišķīga un spītējos, bet laikam jau tāpēc, ka neuzskatu to par savu pienākumu, ka man obligāti jāiepazīstas...bet var jau būt, ka tā ir pareizi (t)
Pagaidām ar tēti kontaktējos kā līdz šim, satiekamies, pavadām laiku kopā un viss ir ok, neuzskatu, ka man jāpavada laiks ar viņiem abiem kopā...

Nu gan, kaut kā nepiekrītu Tev.. Tas būtu ļoti nesmuki, jo tā sieviete ir Tava tēta mīļotā, dzīvesbiedrene un tālākā ceļa gājēja. Ja kāds man apziņotu, ka nepatīk mans draugs, kontkatēsies tikai ar mani - staigā, man ar tādu cilvēku kontaktu nevajag. Nedomā, ka tas ir negodīgi pret Tavu tēti? Ka paša meita šādi darās? Es neuztveru savu mammu kā vienu cilvēku, priekš manis ir TIKAI mana mamma un viņas mīļotais, tāpat kā tētis un viņa sieva. Un ne citādāk. Viņi viens otru mīl, atbalsta, un man nav pilnīgi nekādu tiesību tajā iejaukties. Tev vnk jāpārkāpj pāri kaprīzēm un bērnišķīgām dusmām un jāpieņem, ka Tavam tētim ir sieviete, ko viņš mīl u nar ko gatravs dalīt dzīvi. Tagad bez maz vai takā nedaudz liec izvēlēties viņam. Jo nu, arī mani neviens neuztver kā mani vienu, bet kopā ar manu draugu un viss. Mēs esam ģimene. Tāpat kā viņi ir ģimene. Un kā piemēram tu vedīsi nākotnē bērnus pie tēta? Lai tā sieviete iet no mājas ārā? Muļķīgi taču! Pašai mierīgāk, ka ir labas, harmoniskas attiecības, labs kontakts un arī tētis būs laimīgs. Nezinu, pašlaik ļoti, ļoti negodīgi. Negribētu, lai mans bērns ko tādu man nodara un es nekad neko tādu nenodarīt usaviem vecākiem - bērnībā bija līdzigi, ka tikko tētis iepazinās ar sievu, man nepatika, zvanīju, teicu, ka tiksimies tikai kafejnīcā, bet viņš pateica ka nē - man ir jāpieņem viņa sieva un tur nav variantu, jābeidz taisīt kaprīzes, viņa man nav nekon odarījusi un viss. Tad vēl protams biju maziņa un pašai bija kauns vēlāk, ka tā kā muļķe, nespēju iedomāties, ka pieaudzis cilvēks tā rīkojas...

Ta kā tāds mazs , niķīgs bērns uzvedies.
Manuprāt ,Tavas bažas ir liekas. Vnk saņemies un aizbrauc 1x iepazīties. Ja nebūs kontakts, nebūs vēlme vairs komunicēt,tad varēsi vairs tā nedarīt, bet Tu jau nezini kāda viņa ir .
Es arī esmu iepazinusies ar vecāku jaunajām otrajām pusītēm .Dīvaini ,jocīgi jau ir,bet ..nav arī nekāda traģēdija.

Man ir vienmēr ir bijusi līdzīga nostāja kā Agī šādā aspektā. Ne ar vienu no tēva draudzenēm es pat nemēģināju iepazīties, braucu ciemos pie tēva, bet vnk ignorēju viņas. Spītējos līdz pēdējam vai uzvedos kā īstāka neliete. Tev nav pienākums iepazīties ar sava tēva piegulētāju.:-D

bet viņš pateica ka nē - man ir jāpieņem viņa sieva un tur nav variantu, jābeidz taisīt kaprīzes, viņa man nav nekon odarījusi un viss.

Iespējams, ka tas ir tas, kas mani noliktu pie vietas...bet es zinu, ka tētis tā nedarīs, viņš gaidīs, kamēr es pati atnākšu un pateikšu "nāku iepazīties".
Bet paldies par viedokli, GOLDEN ;-)

Nekas shajaa pasaulee nav obligaati. Pilniigi nekas. Neveelies iepaziities - neiepaziisties. Cik labi tas buutu - tas ir jau cits jautaajums. Formaala iepaziishanaas paaris min garumaa nenoziimee, ka jaadraudzeejas, arii, ja vinja to veelas, tu vienmeer vari noraidiit jebkaadu draudziibu. Kaut ar sakostiem zobiem, bet to tu vareetu, arii teevs buutu apmierinaats.

Formaala iepaziishanaas paaris min garumaa nenoziimee, ka jaadraudzeejas, arii, ja vinja to veelas, tu vienmeer vari noraidiit jebkaadu draudziibu.

Taisnība, protams. Bet man kaut kā liekas jokaini iepazīties un pēc tam noraidīt jebkādu tālāko komunikāciju, tad kāda jēga? Un es zinu, ka esmu cilvēks, kurš nevar pateikt nē.

Manuprāt tā nav pieauguša cilvēka rīcība, jums nav jākļūst par labākajām draudzenēm, bet vienreiz pavakariņot nu nav nekāda briesmu lieta. Ja Tev būtu 13 gadi, tad varētu saprast, bet pieaugušam cilvēkam ir jāsaprot, ka tētim dzīve turpinās un ja jau viņš grib jūs iepazīstināt, tādam viņam tas ir svarīgi. Ar tādu spītēšanos tu tikai sāpini savu tēvu.