Viedokļu dažādība

1) Sasodīti svarīgi, lai arī pašai tas šķiet muļķīgi. Vienmēr bijis uzskats, ka pirmais iespaids tomēr ir ļoti atmiņa paliekošs, ja ar cilvēku kontaktējies, jo kaut kāda iemesla pēc jāiegūst labvēlība (jāiepatīkas vai, piemēram, darba intervijā sevi jāparāda visā kā labāko kandidātu) visi kļūstam ieinteresēti, ko citi domā par mums.. Bet nevajadzētu jau būt ieintersētam, vismaz ne vienmēr.
2) Tas ir muļķīgi apvainoties par citādu viedokli, citāds viedoklis ir tikai domājoša cilvēka pazīme. Protams, ja runa ir par romantiskām attiecībām, citāds viedoklis kaut kādos jautājumos var būt ļoti traucējošs.
3) Man patīk sajūta, kad man ir bijusi taisnība, bet citam nē, tomēr es skaļi atzīstu, ja pati esmu kļūdījusies, mēs nevaram visu vienmēr zināt simtprocentīgi.
4) Jau minēju, ka spēju atzīt, ka kļūdos, bet pieņemt sakāvi man ir grūti, jo bravūra un līderība ņem virsroku, gudriem vārdiem sākot - jācīnās ar kognitīvo disonansi (definējot - tā paskaidro konfliktsituācijas, kas rodas personas izzināšanas, priekšstatu struktūrā.)

1)cik svarīgi jums ir, ko par jums domā cilvēki, kas jūs nepazīst un ar kuriem saskarsme var otrreiz arī nesanākt?
Sanāk par to aizdomāties, bet svarīgāk, ko domā tie cilvēki, kuri mani pazīst vairāk.
2)Vai apvainojaties, ja kādam ir radikāli pretējs viedoklis?
Nē.
3)Vai mēģināt pierādīt savu taisnību jebkādā veidā?
Ne vienmēr. Vienkārši nav jēgas.
4)Vai arī tad, ja jums argumentēti atrāda, kur ir jūsu kļūdas, spējat to pieņemt, vai nē?
Spēju pieņemt, ja to pasniedz normālā argumentētā veidā, nevis paziņojot, ka tā ir un viss.

Kāda tava draudzene atzīstas, ka viņai ir zems pašvērtējums un viņa ir atradusi lielisku veidu, kā to celt. Viņa meklē aizņemts ģimenes vīriešus un uzmācas tik ilgi, kamēr ģimene izjaukta un tad dodas pie nākamā upura vai ja iepriekšējie izlīgst, turpina uzmākties. Viņai tas esot interesanti, ceļ pašapziņu un kāpēc gan brīva dāma tā nevarētu darīt? Atkal jautājums-pieņemsi viņas viedokli un jutīsies garīgi bagātināta?

Vairāk nekas arī nav jādara- tālāk tā ir viņas atbildība.

Te tavi 2 viedoklji mazliet sagaaja pretrunaas... Es pienjemu vinju kaada vinja ir, varbut nepienjemu vinjas dzivesstilu, bet taa nav mana gulta, ne mani berni, ne mans viirs! Bet neieshu ar vinju strideties, jo redziet, taa nav labi! Un par sho teemu, jaa es juutos gariigi bagaaataaka, jo ikviena pieredze, ne tikai saveejaa, dod iespeju kadam maaciities.

Arii es no shiis situacijas maacos un esmu piedomajusi, ka, meginasju dariit visu, lai shaada sieviete neieinaak manaa gimenee, kadereiz...

tadelj:

3)Vai mēģināt pierādīt savu taisnību jebkādā veidā?

nee, nemeeginu, mana taisniba ir, ka kraapt un metaat atkritumus mezhaa vai uz ielas ir slikti, bet es "neieshu" ar kaadu karot, lai pieraditu, ka man ir taisniiba! Katram ir sava taisniiba un katrs dzivo peec vinjas un savas sirdsapzinjas. Nekas, teika spolite, naaks lielaka dzives pieredze un sapratiisi, ka vieglaak ir pakluseet, klusibaa pie sevis nosodiit citu riiciibas, nekaa pieradit savu taisnibu. Tev tak noteikti ir labaakas lietas ar ko nodarboties :)

2)Vai apvainojaties, ja kādam ir radikāli pretējs viedoklis?

ká var apvainoties par to, ka citam cilvékam ir citádi uzskati? tas tachu ir tikai normáli! ja cilvéks apvainojas uz citu cilvéku, kam vienkárshi ir savádáks viedoklis - cilvékam ir jáárstéjas, un ar steigu.

Vai arī tad, ja jums argumentēti atrāda, kur ir jūsu kļūdas, spējat to pieņemt, vai nē?

nu a ká var nepienjemt? esmu pateicíga, ja man noráda uz klúdám, ko esmu pieljávusi.

Story
Savu darbiņu jau esi izdarījusi- pateikusi, ka viņas rīcību neatbalsti. Vairāk nekas arī nav jādara- tālāk tā ir viņas atbildība. Var likties, ka jēga no tā nekāda, bet ja cilvēkam visi tuvākie saka, ka viņš rīkojas nepareizi/slikti, agri vai vēlu cilvēks sāk apdomāt, ko dara.

Kāds sakars pieaugušus cilvēkus audzināt, jo īpaši tēmā par seksuālo uzvedību? Man ir dažādas draudzenes, mani viņu seksuālā dzīve neskar, es esmu izteikusi savu viedokli, ka neatbalstu kaut ko (piemēram, krāpšanu), bet lai pārmācītu draudzeni, censtos viņai ko iegalvot vai atteikties no viņas - tas ir bērnudārzs.

Kad biju jaunāka, arī centos uzspiest savu viedokli citiem kā to dara šajā diskusijā un daudzās citās teika, bet kad pieaug, tad jau saproti, ka dzīvē galvenais ir dzīvot pēc saviem standartiem, pēc savas labākās sirdsapziņas un nav ko skatīties vai audzināt citus, viņiem ir savi standarti un viņiem ir uz to visas tiesības.

teika_spolite

man ir draudzene, kura ir 5 gadus miiljakaa kaadam virietim, kuram ir 3 berni, sieva, draudzene vinja man ir no smilhskastes laikiem, ko man ar vinju dariit??? Staastu, ka taa ir slikti dariit, bet ko lai dara??



bet, ja par teemu, man vispaar ie vienalga ko kads par mani domaa, apbriinoju cilvekus, kuriem ir laika par citiem domaaat.

1)cik svarīgi jums ir, ko par jums domā cilvēki, kas jūs nepazīst un ar kuriem saskarsme var otrreiz arī nesanākt? Man kā kaķim abosolūti neinteresē, ko par mani domā žurkas :D
2)Vai apvainojaties, ja kādam ir radikāli pretējs viedoklis? Nē, viedokļi ir dažādi, tas ir jāsaprot, un tie jāmāk pieņemt.
3)Vai mēģināt pierādīt savu taisnību jebkādā veidā? Nē, parasti pasaku, ka man ir sava taisnība un man viņa tāda paliks. Bet ja cilvēks runā nu pilnīgas muļķības es argumentēju ar kko kapēc man liekas, ka viņam nav taisnība, bet nav tā, ka strīdos līdz nāvei. Nav vērts.
4)Vai arī tad, ja jums argumentēti atrāda, kur ir jūsu kļūdas, spējat to pieņemt, vai nē? Jā, mēdzu arī piekāpties.

Man tiesi patiik ja viedokli atskiras, ir par ko padiskuteet. Man patiik izteikt savu viedokli, ir arii kad nesakriit, bet vismaz taads ir.
Man liekas garlaiciigi,ja otrs cilveks man tikai piekriit.. taa saruna iipasi neveersas uz prieksu.
Savu viedokli nemedzu uzspiest, bet domas pasaku.

cormeum
Jā, man ir vieta izaugsmei :)

Teika, Trīne1 taču atzina, ka likumdošanu nepārzina.. Ieteikums, protams, nebija sevišķi glīts, tomēr bieži vien Tavi komentāri ir diezgan agresīvi un uzbrūkoši, manuprāt.. :)

Trīne1
Bingo! :D Es pierādīju to, ka tu šīs diskusijas pirmajā lapā mazliet samelojies :D

4. ja esmu piellávusi kllúdu un to, káds ir pamaníjis ar patteicíbu pret to izturos, nav jau vérts brékt pretí, ja jau esi nonácis néértá situácijá, tad tá jáiztur lídz galam.

:D :D

Varēji jau gan atklāti rakstīt, ka ja esi pieļāvusi kļūdu, to atzīt nespēj pat tad, ja to neapgāžami pierāda un vienīgais, ko spēj, veltīt oponentam personiskus apvainojumus. :D :D

teika_spolite, paldies par informáciju, Latvijas likumdoshanu nepárzinu, nav vajadzígs. Labákais, ka tu man visu laiku centies pieshút tádas draudzenes, kaut man tádu nav un uz entajiem maniem jautájumiem par tavu rícíbu, klusé. laikam vélme prasti izviloties ir lieláka par forshu diskusiju. zini, es tev varu ieteikt vienu recepti, kas risinás visas tavas problémas un párdomas - atrodi vírieti, riktígi izseksosies, búsi nodarbináta, nebús laika domát par citu cilvéku priváto dzívi un meklét iegnastus prasti paplésties. lai tev jauka diena.

Trīne1

likumā nav rakstīts, ka vīrietis vai sieviete tikai drīkst gulēt ar savy vīru, sievu

Man patīk, ka tevis piesauktie fakti ir pašas izdomāti :D
Izlasi, kas rakstīts CL 84.pantu :D :D Tātad formāli iznāk, ka pašapziņas celēja nodarbojas ar viena laulātā kūdīšanu uz likumpārkāpumu (sodāma rīcība) , bet tu, uzklausot viņas stāstu, esi līdzzinātāja un par bezdarbību tevi arī var sodīt.
Tas, ka tu nezini likumus, neatbrīvo tevi no atbildības. Cita lieta, ka praksē neviens par šādiem gadījumiem tiesas procesu neuzsāk, bet teorētiski azartisks jurists, savācot pierādījumus, varētu tiesas prāvā pat uzvarēt.

1. Aptuveni 1% svarīgi
2. Nē
3. Jā,ar ļoti retiem izņēmumiem
4. Jā

Tā kā esmu sabiedrības pārstāve, man nav pieņemami nenorādīt uz rupjiem vispārpieņemto normu pārkāpumiem. Es nevaru piespiest cilvēkus mainīt domas vai sodīt, bet es varu norādīt, ka tā darīt nedrīkst. Un te nevajag jaukt vecu tantu purpēšanu ar normālu aizrādīšanu. Tik ilgi, kamēr kāds jautājums skar vienu indivīdu (kā ģērbties, kādu leksiku lietot, kā izdaiļot ķermeni, utt.), tikmēr tā ir brīva izvēle. Bet tiklīdz tas skar citus tiešā veidā, tad tā vairs nav brīva izvēle, ir jārespektē citu cilvēku brīvība. Te vietā zelta frāze-tava brīvība beidzas tur, kur sākas otra cilvēka brīvība.

un káda dalla tev ir gar to, ko citi dara savá gultá? ká tevi tas skar? likumá nav rakstíts, ka vírietis vai sieviete tikai dríkst gulét ar savu víru, sievu, tas jau ir steriotips, ka tieshi tá ir pareizi (un nemaz nemeghini mani tagad kauninát par sho, tas ir tikai viedoklis). ká tu savai draudzenei aizrádi, ka gull ar citas sievas víru? vai vinna ir labojusies?

teiks spolíte, dzívé ir dazhádas situácijas un nav tikai melns vai balts, jámácás piennemt dazhádas situácijas.

Būtībā tu aktualizē jautājumu par to, vai vajag/nevajag norādīt citiem uz morāliem pārkāpumiem.

Tā norādīšana arī var izpausties dažādi... Var mierīgi pateikt, ka neatbalsti šādu rīcību un diskusijā neieslīgt. Bet parasti vien tāda prasta (atvainojos) *iršanās vien sanāk.. :D :D
Protams, foruma vidē karstās debates lasīt ir izklaidējošs pasākums.. :D

wee
šis nu gan ir pēēēē...

mežā nemētājos ar drazām , bet savu benčiku nenesīšu 3m līdz miskastei , man vienalga ... un tiešām ir sētnieki kuriem par to maksā ....

Kāda tava draudzene atzīstas, ka viņai ir zems pašvērtējums un viņa ir atradusi lielisku veidu, kā to celt. Viņa meklē aizņemts ģimenes vīriešus un uzmācas tik ilgi, kamēr ģimene izjaukta un tad dodas pie nākamā upura vai ja iepriekšējie izlīgst, turpina uzmākties. Viņai tas esot interesanti, ceļ pašapziņu un kāpēc gan brīva dāma tā nevarētu darīt?

Kas tad būtu jādara? Jācenšas pieaudzis cilvēks pāraudzināt? Tā būtu nejēdzīga laika izniekošana.. Parasti jau grēkāži paši saprot, ka nerīkojas teicami.. Tādas sievietes bija, ir un bū nos. Labākais, ko var darīt, ir nerīkoties kā viņas..

Trīne1
Būtībā tu aktualizē jautājumu par to, vai vajag/nevajag norādīt citiem uz morāliem pārkāpumiem.
Kas ir sabiedrībā vispārpieņemtās normas? Tas ir "noteikumu" kopums, par kuru laika gaitā ir vienojusies sabiedrība, jo ievērojot šīs normas katrs atsevišķais sabiedrības loceklis jūtas labāk, drošāk. Daļa no sabiedrības vispārpieņemtajām normām ir iestrādātas likumos, tomēr dažas normas iestrādāt ir grūti, jo likumu izpilde ir jāuzrauga un pārkāpējs jāsoda, bet ne vienmēr to ir tehniski iespējams izpildīt. Tāpēc daļa no sabiedrībā vispār pieņemtajām normām, jas nav iestrādātas likumos, pastāv vēsturiskajā formā, t.i., pārkāpējs saņem sodu no sabiedrības jeb sabiedrības nosodījumu. Tātad principā sabiedrībā vispārpieņemtās normas uztur un kontrolē pati sabiedrība.
Tā kā esmu sabiedrības pārstāve, man nav pieņemami nenorādīt uz rupjiem vispārpieņemto normu pārkāpumiem. Es nevaru piespiest cilvēkus mainīt domas vai sodīt, bet es varu norādīt, ka tā darīt nedrīkst. Un te nevajag jaukt vecu tantu purpēšanu ar normālu aizrādīšanu. Tik ilgi, kamēr kāds jautājums skar vienu indivīdu (kā ģērbties, kādu leksiku lietot, kā izdaiļot ķermeni, utt.), tikmēr tā ir brīva izvēle. Bet tiklīdz tas skar citus tiešā veidā, tad tā vairs nav brīva izvēle, ir jārespektē citu cilvēku brīvība. Te vietā zelta frāze-tava brīvība beidzas tur, kur sākas otra cilvēka brīvība.