Trīne1
Būtībā tu aktualizē jautājumu par to, vai vajag/nevajag norādīt citiem uz morāliem pārkāpumiem.
Kas ir sabiedrībā vispārpieņemtās normas? Tas ir "noteikumu" kopums, par kuru laika gaitā ir vienojusies sabiedrība, jo ievērojot šīs normas katrs atsevišķais sabiedrības loceklis jūtas labāk, drošāk. Daļa no sabiedrības vispārpieņemtajām normām ir iestrādātas likumos, tomēr dažas normas iestrādāt ir grūti, jo likumu izpilde ir jāuzrauga un pārkāpējs jāsoda, bet ne vienmēr to ir tehniski iespējams izpildīt. Tāpēc daļa no sabiedrībā vispār pieņemtajām normām, jas nav iestrādātas likumos, pastāv vēsturiskajā formā, t.i., pārkāpējs saņem sodu no sabiedrības jeb sabiedrības nosodījumu. Tātad principā sabiedrībā vispārpieņemtās normas uztur un kontrolē pati sabiedrība.
Tā kā esmu sabiedrības pārstāve, man nav pieņemami nenorādīt uz rupjiem vispārpieņemto normu pārkāpumiem. Es nevaru piespiest cilvēkus mainīt domas vai sodīt, bet es varu norādīt, ka tā darīt nedrīkst. Un te nevajag jaukt vecu tantu purpēšanu ar normālu aizrādīšanu. Tik ilgi, kamēr kāds jautājums skar vienu indivīdu (kā ģērbties, kādu leksiku lietot, kā izdaiļot ķermeni, utt.), tikmēr tā ir brīva izvēle. Bet tiklīdz tas skar citus tiešā veidā, tad tā vairs nav brīva izvēle, ir jārespektē citu cilvēku brīvība. Te vietā zelta frāze-tava brīvība beidzas tur, kur sākas otra cilvēka brīvība.