Sveikas!
Pēdējā laikā daudz sanācis domāt par cilvēku rīcību visdažādākajās dzīves situācijās, un cik lielā mērā mēs mākam un spējam dzīvot pēc paši saviem uzstādītajiem principiem un dzīves moto.
Viens no klasiskākajiem pareizas dzīves moto drošivien ir "nedarīt citam to, ko nevēlies, lai dara tev". Tas ir pamatu pamats, pie kura apzināti pieturoties un realizējot dzīvē, mēs noteikti nesāpinātu viens otru un dzīvotu laimīgi. Protams, dzīvē tā nenotiek, un galu galā parasti attiecīgās situācijās, pirmajā vietā mēs esam sev paši, nevis tas otrs, kuram rezultātā tiek izdarīts "tas, ko tu nevēlies, lai dara tev".
Diemžēl pati esmu reizēm rīkojusies tieši tā, un arvien vairāk saprotu, cik svarīgi ir šo moto ne tikai "uzrakstīt", bet arī reālajā dzīvē, svarīgos momentos atcerēties.
Kāpēc es šo visu saku - ir pēdējā laikā nācies sastapties ar (uzrauties uz) cilvēkiem, kuri ļoti mērķtiecīgi un "skaļi" pauž šos morāli pareizos dzīves principus, kas varētu likt domāt, ka cilvēks tiešām ir savedis savas domas un uzskatus kārtībā un viņš patiešām izprot šo augstākminēto vārdu jēgu.
Tai pašā laikā, brīdī, kad jāpieņem tiešām būtiski lēmumi, apstākļos, kad būtu vērts ņemt vērā ne tikai savas tā brīža vajadzības un vēlmes, bet arī saprast, ko tu esi izdarījis un kā tas ietekmēs pārējos, šis moto pēkšņi vienkārši neeksistē vai arī “nav piemērots” situācijai. Nav vairs ne smakas no sev uzstādītajiem principiem, ir tikai "es" un "lai man ir labi".
Tas liek aizdomāties, ka, jo skaļāk cilvēks pauž savus teorētiski pareizos dzīves principus un jo “skaistāks” vienmēr ir viņa viedoklis par dažādām tēmām, jo pretējāk viņš rīkojas reālajā dzīvē, jo smagāk viņš var pievilt, un jo mazāk var ticēt jebkam, ko viņš saka. Un tas pat nav apzināti. Tas nenozīmē, ka viņš meklē naivus cilvēkus, lai tos viegli apčakarētu un tad iespļautu viņiem sejā. Tas nozīmē, ka tā “skaistā fasāde” ir viņa paša radīta ilūzija par sevi, taču aiz tās stāv pilnīgi kas cits...
Pirmdienas vakara pārdomas :)
7
