Čau :)
Esmu ceļā uz Jelgavu, negribas nekur braukt, nedēļas nogali pavadīju savā mazajā idillē, pie vecākiem - laukos. Baudīju nesteidzīgus rītus ar kafiju, sēdēju pie ezera, devos sēņot - mana sapņu dzīve (l) Bet rīt atkal darbs, šī (nākamā) nedēļa būs vienkārši briesmīga - darbs birojā, iekštelpās. Visgarlaicīgākais, kas vien var būt.
Šodien aizdomājos - dienas laikā, kad ir gaišs, saule spīd (arī lietus var līt, vienalga), viss ir skaidrs, esmu izdomājusi, ka rakstīšu viņam, neko tāpat zaudēt nevaru utt., tuvojas vakars un jau atkal domas sāk šķiebties - bet ko viņš padomās, vai tā ir pieņemts utt. (t)