Apnikuši strīdi

Saprotu kā tas ir...mums arī bieži vien ir tā, ka uz līdzenas vietas par kaut ko sākam strīdēties...vai par to, ka es kaut ko ne tā pateicu vai ne tā sapratu vai ne tā izdarīju vai par to, ka esmu neizlēmīga un nevaru konkrēti atbildēt ne uz vienu jautājumu (t) bet mēs nekad nestrīdamies paceļot balsi viens uz otru, bļaustoties vai ārdoties...vienkārši apmainamies ar pārmetošiem tekstiem :-D pubinam viens uz otru. apvainojamies pa retam un tad vispār sēžam klusējot... Bet parasti es esmu tā, kura lien atvainoties, pat, ja neesmu vainīga :-P zinu, ka tas nav diez ko pareizi, bet ko darīt...

Reizēm esmu novērojusi, ka visi tie strīdi par sīkumiem paceļas neiedomājamos līmeņos tādos brīžos, kad vienu vai otru pusi īstenībā nepamierina pavisam kas cits attiecībās un tad nu tie sīkie strīdi ir veids, kā to izlikt ārā.

tīrākā patiesība un esmu to novērojusi arī sev...tāpēc viens otram cenšamies uzreiz un godīgi pateikt visu, kas konkrētajā brīdī ir sakāms, nevis sakrāt dusmas par traukiem vai zeķēm un tad bliezt ārā pie brīvdienu plānu tēmas :-D

Nevar būt, ka viss ideāli, ja Jums ir šādi mazie , indīgie strīdiņi. Tā es tos saucu.
Un ja tos nevar mierīgi izrunāt , nemeklējot vainīgos,tad tas agri vai vēlu nonāk iznīcībai. Kā arī klusums nogalina , morāli iekšēji. Cilveki tad nereti aizmirst , ka tas ir mīļotais cilvēks un nekontrolējot , klūp virsu pat par sīkumiem.
Tad noteikti, jūtas ir pamainījušās agrāko stāvokli.

pubinam pabubinam :-P

Man gan liekas, ka strīdi / domstarpības ir ļoti normāla parādība attiecībās. Nu nevar vienmēr cilvēkiem sakrist viedoklis par visu.
Vienkārši ir jāiemācās problēmas izrunāt un risināt. Agrāk arī varēju ārdīties katrā strīdā, bet tagad esmu izaugusi no tā un sapratu, ka tas neko nedos. Tā vietā jebkuras domstarpības ar vīru pārvēršam diskusijā / sarunā, visu mierīgi izrunājam, bez ārdīšanās un personīgiem apvainojumiem, kas ar laiku attiecības tikai sagrauj. Vienīgi nepiekrītu, ka , ja ir strīdi vai otrs ar kaut ko kaitina, tad uzreiz jūtas sāk izgaist. Nav tā. Vismaz man tā nebija. Mēs agrāk varējām strīdēties, bļaustīties un pēc tam atkal pēc dienas izdzīvot īstu mīļuma un taureņu periodu, bet tad es sapratu, ka man mani nervi un miers ir svarīgāks, līdz ar to iemācījāmies visu vienkārši izrunāt un atrast kompromisu.

vai tiešām uzsākoties strīdam jāklusē ir sievietei?

Nē. Es domāju, ka tie strīdi noteikti nav tāpat vien, no nekā, jāmeklē patiesais iemesls, jāizrunā, ko gribētos sagaidīt no otra, kas trūkst, kāpēc velk uz to kašķi tik bieži.

Vispar neatbalstu baslss pacelsanu, ne tikai attiecibas, bet dzive, jacenas savaldites. Atceros bija tads citats, kapec milotie strida laika medz klieft un pacelt balsi, jo vini ta ka garigi attalinas viens no otra un kliedzot doma, ka labak sadzirdes. Kat ta tak nav taisniba, veicina pretejo. Kaut ka ta.
Psihologisi, stridi un konflikt situacijas attiecibas ir veseligi, bet protams ar meru.
Cik ilgi esiet kopa? Disksija, ka domajat kopa dzivokli ievakties. Varetu but iespejams, ka tu daudz uznemies un organize visas lietas, un virietis nevar izpasusties maz teiksanas. Tu mekleji dzivokli, doma par iekartojumu, doma par izklaidem, varbut vinam ar kadas lietas gribas but noteicejam, nezaudet savu viriskibu.
Vai ari ejiet uz kompromisiem, piemeram, ok tu izdoma sis nedelas nogales izklaides, bet es akamnedel :)
Lai izdodas visu noskaidrot