Jūsu pirmo MR stāstiņi :))

Neko, sākās mr, paprasīju mammai paketi un gāju tālāk darīt savas lietas.

o, jā. Mēnešreizes taču ir kaut kas tik interesants

"Sārto mēnešreižu stāstiņi" .. :D

Nekas interesants. Pāris dienas pirms tam ļoti sāpēja vēders, visu laiku. Nevarēju saprast kapēc tā. Nu un tad parādijās MR.

Nekas īpašs:-D Sākās 14 gados, vēl atceros, ka bija 17.maijā. Mammai pirmajā dienā neko neteicu, nesaņēmos. Tikai pēc 2 dienām ieraudzīja manas netīrās apenes veļas grozā, un sameklējusi mani pārsteigta paprasīja : "Tev mēnešreizes sākās?" Mani tāds kauns pārņēma, tikai nomurmināju "Nezinu, laikam". Nu pēc tam mamma visu izstāstīja, apskaidroja. Nezinu kāpēc, bet tad kaunējos par tādām lietām runāt.:-D Nu jau MR ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa, kaut gan reizēm kaitina,kad sākas neīstajā momentā:-D

Es jau iepriekš biju lasījusi par ciklu, mēnešreizēm utt... tā kā šī īpašā diena lielus pārsteigumus neradīja :D

Mēnešreizes man sākās 12 gados, skolā, matemātikas stundā (tā bija pēdējā mācību stunda todien). Sāka sāpēt vēders un mocīja tāda dīvaina sajūta, likās, ka esmu apčurājusies. Aizejot mājās pamanīju asinis un pateicu mammai. Par mēnešreizēm diži neko nezināju, tikai to, ka tāds ir, jo skolā vienmēr puiši mūs par tām ķircināja. :-D Šķita, ka mammai tajā brīdi man skaidrojot un pastāstot par tām bija lielāks kauns, nekā man pašai. :-D

Citreiz mani pārņem tik briesmīgs kauns par to, ja pārejot mājās konstatēju, ka uz biksēm redzamas noplūdes pēdas :-D

Man laikam bija 14 toreiz, gāju uz tualeti un ieraudzīju, ka sarkani pleķi uz apenēm, izgāju no tualetes un iebļāvos:"Es asiņoju!!!", mamma piegāja klāt un vāji iepļaukāja, jo tā vajagot, es tik tagad neatceros, kāpēc :D Bet biju priecīga, uzreiz jutos pieaugušāka. Vēlāk tik sapratu, kas tās par mokām :D

Menešreizes man sakās 13.gados Jaņos . Nu neko visi jāņi bij izčakarēti jo sāpēja vēders un tas nebij nekas patīkams izstāstiju mammai un iedeva pretsāpju līdzekli un tad jau bij labāk

Bet tgt tas nau nekas tāds bet tpt citreiz kaitina ka ir neistajā laikā

:-)

Es atceros, ka sāku raudāt, kad pamanīju.:-D

Man MR sākās 11 gados, tad par ko tādu vispār nebiju zinājusi un dzirdējusi, jo tad man prātā bija pa lauku vēl skraidīt un spēles spēlēt. :-D Viņas gan nebija stipras, bet mammai neuzdrošinājos pati pateikt. Kad mamma ieraudzīja netīro veļu, tad sāka man jautāt vai man ir MR. :-D Mamma man visu ļoti skaidri izstāstīja un dzīvoju tālāk :-)

Vienīgais, ko atceros, ka man bija laikam 16... Kas, kur un kā nav ne jausmas...

Es MR ļoti gaidīju, jo man tas bija pašapziņas jautājums - kļūt par sievieti. Kad tās beidzot uzradās - pirmajā reizē ļoti vājas, jutos ļoti lepna. Visa informācija man jau bija, un ar mammu par to brīvi runāju.

13 gados sākas. Sākumā sāpēja ļoti, ĻOTI vēders. Domāju, ka nomiršu. Tad sākas, sāku raudāt :D pateicu mammai un viss :D

Es neko neatceros, tiešām! 13 bija.

Es gan nesaprotu, par ko tur kaunēties, man šķiet, ka es savām meitām mierīgi varēšu visu paskaidrot. |-)

Sarkanā armija bija atnākusi 12 gados. Mazliet likās, ka par agru, bet viss ok. Nekā īpaša, ko stāstīt.

Nekādu pārsteigumu MR man neizraisīja. Neatceros gan cik gados sākās, tik atceros, ka ieraudzīju, ka man ir sākušās MR, aizgāju uz mammas istabu, paņemu paketi un viss, nekā īpaša.

Man gan tāds īpašs stāsts! :D man šīs lietas sākās ļoti agri. Mamma un vecākās māsas jau iepriekš bija man par to stāstījušas, bet nedomāju, ka tas mani skars tik agri. Man bija tikai 10 gadi. Atceros, ka tad, kad man sākās pirmās mēnešreizes, es ļoti pārdzīvoju, sēdēju istabā, raudāju un teicu mammai, ka negribu :-D bet tad jau kaut kā apradu ar to domu. pirmās reizes bija tādas, ka no sāpēm rāpoju pa sienām, bet nu jau es jūtu atšķīrību tikai pirmajā mēnešreižu dienā, ļoti sāp vēders, bet tajā pat laikā es neierasti daudz ēdu :-D pārējās dienas īpaši neatšķiras no citām.. ja vien ar to, ka TAJĀS dienās parasti valkāju tumšu apģērbu ;-):-D

Atceros kā pamodos ar vēdersāpēm un mitrām biksīteem. paņeemu no mammas paketi, dikti grūti bija pie viņas pierast :D

Es arī nez kāpēc baigi satraucos un jutos neērti šai sakarā, kaut gan pirms tam biju dikti daudz lasījusi un gan ar mammu, gan draudzenēm pārrunājusi.