8 mēneši nav nekāds dižais laiks, pa to brītiņu knapi degunu var pagūt apsildīt. Dzīvoju Norvēģijā nu jau, sķiet, 6 gadus un manas mājas viennozīmīgi ir šeit. Šad tad sailgojos pēc LV, bet es dzīvoju vietā, kur, labi ieplānojot, no mājām līdz Vecrīgai ir 4 stundas. Tas palīdz, ka zinu, ka esmu savā ziņā tik tuvu. Katrā ziņā pārcelšanos atpakaļ nekad neesmu apsvērusi.
Pirmos draugus ieguvu pēc ~ gada dzīvošanas šeit. Šobrīd esmu precējusies un tā kā viņa ģimene mani ir pieņēmusi atplestām rokām, tad jūtos tā, ka man te ir pilns ar mīļiem cilvēkiem. Ligzdiņa (māja) un kaķis arī palīdz :-)
Es no savas pozīcijas varu ieteikt tikai sakost zobus un spirināties tālāk, nevis mukt mājās pie mammas. Kā tu uzzināsi, cik stipra esi, ja izvairīsies no grūtībām?