studējot nestrādāju - draugam tas nepatīk

ir ģimenes kuras atdod meitu vīra gādījās rokās , kam jāuztur , kamēr tāds nav atrasts vecāki paši ir tiesīgi izlemt ko un kā apmaksāt

..Un tad notiek traģēdija, vīru notriec auto. Ak skāde, nav kas vairs uztur! Ko nu tad lai dara?! :D


Lai tās ģimenes tā dara, manā tā nenotiks. :)

Ja tiešām ir iespēja izvēlēties mazliet bezrūpīgāku dzīvesveidu, kamēr studē, tad kāpēc gan nē, ļoti muļķīgi apgalvot, ka tikai grūtdieņu ejamais ceļš ir vienīgais pareizais. Katram sava dzīves skola, varbūt iegūs pieredzi mazliet vēlāk, varbūt mazliet ātrāk, katrs dzīvo pēc saviem ieskatiem, nevajadzētu ieslīgt galejībās, jaunība jau ir tikai viena, iespējams, pēc tam nebūs tādas iespējas mazliet atpūsties, veltīt laiku tikai mācībām, būs nopietni pienākumi un atbildība. Ja kādam ir paveicies būt priviliģētākam, kad vecāki centušies, lai viss ir un mierīgāka ir pāreja uz "lielo" dzīvi, nevajag pārmest, visticamāk, daudzi vecāki zin, kā tas ir, rauties melnās miesās un negrib, ka viņu bērnam jāpiedzīvo pārslodze un stress - tas vēlākos gados var tiešām izraisīt dažādas veselības problēmas.

.Un tad notiek traģēdija, vīru notriec auto. Ak skāde, nav kas vairs uztur! Ko nu tad lai dara?!

un kas ar vecākiem , arī notrieca , nu tad jebkurā gadījumā paliek mantojums 8-)

Wee, Tu nopietni esi superīga un Tavi komentāri arī, piekrītu Tev par visu šajā tēmatā.

Ja tas notiek, piemēram, 40 gadu vecumā, vecākiem jau ir pie 70.
Atkal vecāku naudu ņemsi? :D Ok, labi, Tev viss jau ir pārdomāts. :D Lai veicas :)

nu skumji, ka daudzām, ģimene nav uz mūžu, bet tikko 18 tā ar kāju pa pakaļu un kur acis rāda ....
es savus bērnus uzturēšu visu studiju laiku, ja gribēs strādāt , lai strādā un brauc ceļojumos, man savam bērnam nekad nekā nebūs žēl arī , kad viņiem būs 40, tāpat arī maniem vecākiem priekš manis nekad nekā nebūs žēl , neatkarīgi cik man būs gadu .... Te jau laikam tas ir audzināšanas jautāums saknē un no mazām dienām ....
Kas pieder vecākiem , pieder arī bērniem , bet ko bērni nopelnījuši , lai atsāj sev .... tieši tik vienārši

Ja tas ir kaut kādā veidā tēmēts uz mani, tad varu teikt, ka man ģimene ir uz mūžu, tikai mēs esam ģimene emocionāli, nevis finansiāli. :)

Būt pastāvīgam kopš 18, 19, 16 vai 21 gada vecuma nenozīmē " ar kāju pa pakaļu", bet katrs jau to saprot pa savam. :)

Sanjiita, TO, ko tu uzrakstīji par savu ģimeni vari teikt pati sev un priecāties par to! Un ko Tu centies uzsvērt to, ka citas ģimenes ir tikai finasiālas?

Būt pastāvīgam kopš 18, 19, 16 vai 21 gada vecuma nenozīmē " ar kāju pa pakaļu", bet katrs jau to saprot pa savam.

Es kopš dzimšanas esmu pastāvīga.

Kas Tev vecāki, hipiji vai?

Negribu piekrist, ka darbam apkalpojošā sfērā ir jēga tikai tad, ja ir nepieciešamība pēc naudas, jo citādi šāds ieraksts CV neko nedod. Pati studiju pirmajos gados strādāju apkalpojošā sfērā, un pēc tam, kad studiju pēdējos gados ieguvu darbu savā specialitātē (jurisprudencē), darba devējs vēlāk atklāti pateica, ka nekad nebūtu mani pieņēmis darbā, ja mans CV manos 20+ gados būtu bijis tukšs. Jo spēja apvienot darbu ar studijām, kaut arī nesaistītu ar studiju jomu, tomēr šo to liecina par cilvēka apņēmību un spēju plānot savu laiku.

Nedomāju, ka šeit kādu uztrauc, kas uztur autori. Tāpat nevar zināt, vai autores draugs patiešām ir varen skaudīgs, vai gluži vienkārši ir norūpējies par savas draudzenes nākotnes perspektīvām darba tirgū. Pēc vienpusēja apstākļu izklāsta ir grūti sniegt objektīvu situācijas novērtējumu. Tomēr negribētos pēc gada redzēt autores veidotas diskusijas, ka viņu - speciālisti, kurai pat ir bakalaura grāds, negrib ņemt darbā vai maksā nepieklājīgi mazu atalgojumu.

Potto, varēji neminēt to, ka pabeidzi jurisprudenci, jo tas tapat lasāmas no tava komentāra. ;)

Antigone- jā, vecāki hipiji, braukā apkārt puķainā minibusā un nes pasaulē laimi un harmoniju ;)

Negribi - nestrādā. Citiem tikai labāk, jo Tu nebūsi īsti konkurente tuvākajā laikā

BS! Ne vienmēr tā ir. Atkarīgs no tā, cik apķērīgs un darbīgs ir cilvēks.

S

Sanjiita

piedod, bet man grūti iedomāties situāciju, kur griežoties pēc atbalsta ( finansiāla ), vecāki pasaka pati liela un gudra ... un es nerunāju par situāciju, kad vecākiem nav ko iedot un visi par to ir informēti , es te vairāk par situāciju, ir , bet nedošu, jo redz audzē savu fin neatkarību ....

joselyn, atvainojos, ka nepieminēju, ka "protams, ir izņēmumi". Šajā forumā tas laikam vienmēr jādara. :) Jā, protams, ir izņēmumi. No maniem kursabiedriem (bijām kopā ~90) apmēram 1/3 nestrādāja. No tās vienas trešdaļas ir viens puisis, kurš tagad dažus gadus pēc studijām, ir apsteidzis daļu no studiju laikā strādājošajiem. Pārējie nav. Protams, tagad var teikt, ka ne visiem ir tāds mērķis - karjera (lai gan tas būtu nedaudz neloģiski, jo bija tikai maksas studijas, kas maksāja 1700 LVL par gadu) Bet ja runājam par pirmo interviju - un būs 2 kursabiedri - viens, kuram ir pieredze jomā, bet otrs, kura CV vispār ir tukšs...Vairumā gadījumu neizvēlēsies to, kuram vispār nav pieredze, jo skola nav darbs. Pilnīgi dažādas pasaules, un parasti darba devējam interesē kāds, kurš jau pamēģinājis strādāt.

Es peldsezonu joprojām neesmu atklājusi.

man ir 2 izglītības , abas prieka pēc viena no tām maksas :D

tikai mēs esam ģimene emocionāli, nevis finansiāli.

Jā, protams, ja vecāki ir gatavi savus bērnus finansiāli atbalstīt jebkurā vecumā, tad tajā ģimenē visi domā tikai par naudu, nekādas mīlestības un emociju, tikai ''finansiāla ģimene'', bet ja bērnu neatbalsta (pat ja vecākiem nav problēmas ar naudu), tur gan ir īsta, mīlestības pilna un emocionāla saikne! :D Nē, nopietni, tādi izteikumi ir vienkārši ģeniāli.

Personīgi pazīstu meiteni, kuras vecāki ir ļoti turīgi, braukā ekskluzīvos ceļojumos uz citiem kontinentiem, nereti vakariņo smalkos restorānos, dzīvo tiešām lepni, bet meitai liek pašai grabināt naudu izdzīvošanai, viņa studēja budžetā un visu laiku stresoja par to, ka tik neizkristu no budžeta, jo tad pašai būtu jāsedz studiju maksa. Lūk tādi gadījumi mani pārsteidz.

Liekas, ka arī šajā tēmā dažām kaut kur nedaudz paspīd neliela, slēpta un netieša skaudība par to, ka pašām viss nenāca tik viegli, un tad nu jācenšas ar visādiem izteikumiem nolikt tās, kuras saņēma pilnu finansiālu atbalstu studiju gados un atļāvās nestrādāt, a la ''īsta personība veidojas tikai strādājot nevis sēžot vecākiem uz kakla'' utml pērles.