Labi apmaksāts VS Bezrūpīgs darbs?

Pati esmu par 1. :) Šobrīd esmu 2. situācijā un centīšos uz 1. variantu mērķēt. Nekad nebiju iedomājusies, ka var būt arī uzņēmumi, kuros vadītājiem pofig, kā strādā darbinieki, netiek aizrādīts, sodi nav, samierinās tikai ar citu kļūdām un klusē. Neko nepamāca vai neaizrāda. Katrs pa savam kaut ko dara un viss diezgan brīvā straumē rit. Motivācijas nekādas.

Karjeras iesākumam noteikti 1.variantu izvēlētos, bet kad sava vieta pasaulē atrasta tad neilgam atpūtas brīdim var arī 2.variantu piekopt (vai kā es to izdarīju - no 1.varianta uz visu vasaru pārgāju uz bezdarbiniekiem :D )

up

Tas jau atkarīgs,cik ļoti vajag un gribas lielāku algu un kāda ir atšķirība starp abām algām. Ja maza algu atšķirība,tad nemainītu darbu un paliktu bezrūpīgā,kur nervi nebojājas,ja algu alga piem. ir 300EUR un otrā darbā varētu saņemt -800EUR,tad ,protams, mainītu darbu un pieciestu visādu piekasīšanos. Man vienmēr ir uzskats,ja alga ir lielāka par kādiem 100-150EUR,tad īsti nav,ko mainīt darbu uz nezināmo , grūtāku,jo tāpat nav teikts,kad paliks,kad iestrādāsies, kad darba devējs 100% būs apmierināts ar Tevi,ja lielāka atšķirība,tad var riskēt.

Ja pelna ļoti labi, bet darba dēļ tiek sabojāta veselība, tad nekāda pasaules nauda šo veselību neatdos.

Pirms pensijas nomirst un visa sūri grūti pelnītā nauda tiek valstij :-/ Vairāk naudas, ko deputātiem bezjēdzīgi izmantot vai iebāzt kabatās :-(

Es ņemtu 1. variantu.

Ko nozīmē laba alga un maza aldziņa? Cik liela tā starpība?
Man pašlaik ir drīzāk 1.variants, bet arvien vairāk saprotu, ka nekāda nauda nevar kompensēt manus sabojātos nervus un veselību. Nevaru saņemties no tā darba iet prom, bet, ja būtu no jauna jāizvēlas, izvēlētos 2. variantu.

Nikola nu teiksim 200 EUR uz rokas - mazā aldziņa. Labā alga 500-700 EUR. Protams tā "labā alga" nav nekas dižs uzreiz, bet atšķirība tomēr ievērojama. Un nākotnē teiksim visas iespējas, labi strādājot pelnīt 1000 pat. Mazās aldziņas darba vietā nekad tādu summu nesolīs.

1.variants.
Man vajag izaicinājumus un kaut ko, uz ko tiekties. Tāpat svarīga izaugsme. Ja tādas darbā nav, tur nestrādāšu.

Par 200 euro nē, ar to nav iespējams dzīvot, tā taču pat laikam nesanāk minimālā. Par kādiem vismaz 350 uz rokas es izvēlētos bezstresa variantu.

1.variants.
Man vajag izaicinājumus un kaut ko, uz ko tiekties. Tāpat svarīga izaugsme. Ja tādas darbā nav, tur nestrādāšu.

Latvijā bieži vien darba devējs uzskata, ka, ja maksā lielāku algu par minimālo, tad pret cilvēku var izturēties kā pret mēslu.
Uzskatu, ka ir ļoti svarīga darba devēja un kolēģu attieksme, jo briesmīgā kolektīvā tikai nervus sabojāt var un paralēli izaugsmei darba sfērā var pārvērsties par nepatīkamu personu.

Pēc būtības labāks ir pirmais variants, bet es biju situācijā, kad darbs galīgi nebija bezrūpīgs, goda vārds, visu to laiku sapņoju par darbu, par kuru nebūtu jādomā pēc darba laika, nekas jānes uz mājām, brīvdienās jāmaļ pa galvu darba problēmas. Gribēju, lai ir tā, ka izej no darba vakarā un viss, finito, līdz nākamajai darba dienai, jo tas reāli dod pa nerviem.

Es nemtu pirmo variantu. Ja arī tikai par 150€ lielaka, jo tā ari ir nauda, kas var noderēt. Un + vel darbs interesantàks.
Kad es biju mierīgā darbā jau vairakus gadus, tad saku garlaikoties un biju gatava darit da jeb ko lai no turienes tiktu prom. Jutos iestrēgusi, katru dienu viens un tas pats, nekas nemainījās. Paslaik viss mainas un katra diena ir interesanta.

Protams, pirmo. Man patiik, ja daudz kas jaadara, darba diena aatraak paiet, nekaa seezhot kaajas gaisaa saceelushai.

"Bezrūpīgs" ātri vien kļūst par "garlaicīgs".

Ņemtu pirmo. Ja jāizvēlas starp stresainu un garlaicīgu, tad ņemu pirmo. Sevišķi vēl, ja par to vairāk maksā.

Ja naudu vajag ļoti 1. variants
Ja darbs ir vairāk kā laika aizpildīšana(jo jādara taču kaut kas ir) 2.variants

Esmu strādājis gan 1., gan 2. "variantā"- bet tagad esmu nonācis pie apziņas: "otram strādājot, vecumdienas nenodrošināsi". Tagad strādāju sev: apvienojot gan 1., gan 2. varianta "iezīmes".

"otram strādājot, vecumdienas nenodrošināsi"

Latvijā ne ar 1. ne 2. vecumdienas nenopelnīsi. Visi izbrauc. Kā tev šķiet, no kurienes tev maksās pensiju, ja būs tik maz darbaspējīgo nestrādās? Tavu tagadējo algu izmanto tagadējiem pensionāriem.

Tāpēc mani smīdina sievietes, kas kritizē citas par bērnu dzemdēšanu un pabalstu saņemšanu. It kā viņas būtu problēma sabiedrībai. Būs mazāk bērnu, tātad lielāka iespēja, ka pensiju neredzēt.

Latvijā ne ar 1. ne 2. vecumdienas nenopelnīsi.

------
Tāpēc man ir 3. variants- taisi pats savu lietu, ko "virzi" uz ārzemēm. IT tehnoloģijas "neliek" savu miesu transportēt kā "darba-gaļu". Sākums ir grūts, bet vēlāk ir stabili ienākumi.

Man ir abi divi varianti kopā. Brīžam darba ir tik daudz ka neredz galu, bet ir dienas kad vnk nezini ko darīt. bet priekš manas profesijas, samaksa ir ļoti laba.