Līdz šim biju pārliecināta, ka es vienmēr esmu tā, kura tiek sāpināta, kura cieš, bet še tev - arī es esmu neviļus sāpinājusi cilvēku, tas gan bija pirms gada, tuvs cilvēks, vakar sanāca iedzert pāris alus un sarunas aizgāja līdz tam. Sapratu, ka nedrīkstu vairs tā, bradāt pa cilvēku jūtām.. bet es pat to nenojautu, ehhh, ja būtu to uzzinājusi agrāk, varbūt kkas būtu mainījies, kas to lai zina
Jūtos tagad tik slikti, pārmetu sev visādas lietas, ir par ko aizdomāties..
Tā kā man darbs ir mežā, visu dienu brīvā dabā, galva no karstuma sāp, esmu dunduru sakosta, nātrēm sadzelta, bet arī kkāda sava veida romantika tajā visā ir (l)