Alexxa, tu laikam esi iekārtojusies ļoti labā darbā, ka vari visu laiku rakstīt garus palagus forumā.
Neviens no tiem palagiem man nav aizņēmis vairāk kā 3-5min. Pie kam, šobrīd man ir daudz laika, sēžu mājās - BKA.
Arī no tava rakstītā var spriest, ka tu aiz labas dzīves nesaproti, kāda ir reālā situācija valstī, ja tu domā, ka pie darba un, tātad, arī samaksas nevar tikt tikai slinkuma dēļ.
Tas nav aiz manas labās dzīves. Tas ir no tā, ko es dzirdu apkārt. Ok, tā vecuma kategorija, kas ir pirmspensijas vecumā, viņiem ir grūti, jo vecuma dēļ viņus neviens darbā negrib ņemt, tad ir jāstrādā tādu darbu, kādā paņem. Bet kas notiek ar jauniešiem? Nu nav tēmas autorei pirmspensijas vecums.
Kas notiek man apkārt? Jaunieši labprātāk sēž kādam uz kakla, nekā iet strādāt darbu par minimālo algu - tas esot zem viņu goda. Ja arī darbā iekārtojas, momentā gaida lielu algu. Ja alga ir maza, bet darba daudz, brēc, ka tiek izmantoti - ja alga maza, tātad pienākumiem arī esot jābūt nekādiem. Darba devējam jājūtas pateicīgam, ka profenes absolvents nedēļu pēc skolas beigšanas ir pagodinājis viņus, piekrītot strādāt.
Tepat ir pilns Cosmo ar diskusijām par to, kā puiši nevar atrast to darbu, kur daudz maksās, bet jādara nekas nebūs, tāpēc sēž mājās, meitenēm uz kakla. Ja darbs ir kaut nedaudz saistīts ar netīrību (Apkopējs, sētnieks, zivju fasētājs), labāk padzīvot pie mammas uz viņas rēķina, nekā strādāt.
Tie nav tikai mani novērojumi - par šo medijos runā regulāri. Ja jauns cilvēks netiek nekur tālāk par apkalpojošā personāla amatu, ko dara tikai tāpēc, ka nav neviena, kam pasēdēt uz kakla, tad tas ir slinkuma pēc. Kas ir tas iemesls, kas jaunam, veselam cilvēkam, neļautu uzkāpt augstāk par pārdevēja amatu?