Izvēlīgas ēdājas

Neēdu ļoti daudz ko. Varētu teikt, ka man ir ļoti vienveidīga ēdienkarte, principā vieni un tie paši produkti katru dienu, bet mani apmierina. Kāds cits varbūt jau nojūgtos pie tādas ēdienkartes.
Ir produkti kā tomāti, rozīnes, burkāni, kuri vienkārši negaršo, bet, ja vajag, tad varu aizvērt acis, 2x ātri sakošļāt un norīt,bet, piemēram, no sīpoliem, olīvēm, sēnēm, zivīm man vienkārši ieslēdzas vemšanas reflekss. Tur neko darīt nevaru, tāpēc tādus ēdienus neēdu vai izkasu no šķīvja.
04.08.2015 11:51

njaa loti veseligi

Kāda jēga atrast diskusiju, kurā 4 mēnešus neviens neko nav rakstījis, un ierakstīt te savu piezīmi?:D

Nepildīju testu, bet uzskatu ka neesmu izvēlīgs. Protams kā jau visiem ir vairākas lietas kas negaršo.

Ai, Kubikam atkal jumts aizbraucis! :-D Rakājās un meklēja "pierādījumus" kā visi citi ir duraki un nepareizi dzīvo :-P

You don't eat 29 out of 87 things on this list!

You are a very picky eater! So much so that going out for dinner is a never ending round of “could I have but without the ”. People give you shade, but what do people know!? Eat whatever you want, and politely turn your nose up at anything you DON’T want. Especially goat’s cheese.

Beidzot izpildīju un sanāca precīzi :D:-P

Man šķita, ka esmu dikti izvēlīgs ēdājs. Bet pēc tā linka neizskatās tik traki. :D
Man tas izvēlīgums laikam drīzāk ir pārejošas kaprīzes.

Testu nepildīju, bet laikam esmu ļoti izvēlīga, jo parasti gadījumos, kad sanāk runāt par to, ko es neēdu, pretī saņemu jautājumu, vai es vispār kaut ko ēdu. :D Negaršo gandrīz nekas no visādiem marinējumiem, konserviem,ievārījumiem, žavējumiem/kūpinājumiem utt. (piemēram, marinētas sēnes, žāvētu gaļu/zivis vai galertus man var nepiedāvāt), ir ēdieni, kuri pat nevis negaršo, bet vienkārši izvēlos neēst un ēdu tikai atsevišķos gadījumos (piemēram, aizbraucot ciemos), ja tie ir vieni no ēdiena sastāvdaļām, tie ir: sīpoli, ķiploki, bietes, olas,biezpiens, desas/cīsiņi un tamlīdzīgie, maize, āboli, rīsi, makaroni,suši, olīves, lasis, sēnes, cepti kartupeļi (kartupeļus vispār ļoti reti ēdu un tad tikai vārītā veidā), tāpat ir vēl daudzi citi produkti, kurus ēdu tikai kaut kādos konkrētos "variantos" (piemēram, gaļa garšo, bet, piemēram, karbonādes vai žāvējumus neēdīšu vai, piemēram, zivi ēdīšu tikai ceptā veidā un tikai kopā ar kaut kādiem salātiem, nekad kopā ar griķiem, rīsiem, kartupeļiem utt.)

Neēdu subproduktus, lakricu, olīvas, griķus, plovu, speķi, jūras produkstus, mannā putru. Šķiet, ka viss.

8 no 87 needu.

Japiekrit, ka kaitina izveligie edaji, bet tik pat loti kaitina ari tie kas brinas par to, ka citi kaut ko need. Piemeram needu medu, jo no ta man sap veders, needu kaltetas zivis, no tam uzreiz iesledzas vemsanas refleks, needu jelas zivis. Latviesu tantes miil jelu lasi likt maizi ar sipoliem un tad brinas ka tadu mantu var neest.
Vispar ta ir vecaku vaina, ka berni izaug par needu to, needu sito, vispar edu tikai to un to un ari tikai konkreta veida pagatavotu. Uz berniem, veciem un slimiem cilvekiem neapvainojas, ka vini ir izveligi, bet kad vesels, pieaudzis cilveks shmakarejas ar edienu needot to un sito, jo tur ir pilite ellas par daudz, tur cukurs, tur sals tas ir kaitinosi.

Manam viram vajadzeja 6 gadus lai saprastu, ka auzu parslu putra tas ir garsigi. Nebiju majas un berns sagribeja auzu putru un uz neko citu nebija pierunajams, viram nacas varit auzu putru, piespiedu karta vinam ta bija japagarso vai putra ir pagatavota tada, ko bernam var dot un iegarsojas vinam putra. :D 6 gadus variju putru sev un berniem, bet vins ne par ko nebija pierunajams pagarsot.
Ta ka reizem ir verts parkapt savam ego un vismaz pagarsot, varbut tas taukainais vai asais ediens ir visnotal garsigs.

Intersants tests, bet melīgs - nee'deu 20 no tiem un saka ka, nemaz ar ne tik cacīga neesmu. Bet nu esmu gan, ļoti. Bet tur daudzi tā ka nezinu vaia tz;imēt vai nē. Piem., olīvas tāpatvien neēdu, bet soļankā viņas vajag gan. Un kas tās par kotletēm bez cepta sīppola iekšā? bet tā gabaliem sīpolus ēst - nu nē... utt. Bet tā es neēdu zivis (izņemot suši) un papriku. Tā gan ir vella izgudrojums ar kuru tik bežei sabojā ēdienu - jo nepeitiek jau viņu izvilkt, tā piegarša ta atdevusies jau ēdienā... Nu un neko asu.

Latviesu tantes miil jelu lasi likt maizi ar sipoliem un tad brinas ka tadu mantu var neest. ATKAL! Doma ta tikai tantes ed? Un tikai latvietes?

Ta ka reizem ir verts parkapt savam ego un vismaz pagarsot, varbut tas taukainais vai asais ediens ir visnotal garsigs. vatson es ceru to tu teici sev?:-D:-D:-D:-D

Bozhe moj! Nu ko var piekasities pie katra varda. Man nav nekas pret jelam zivim uz maizes, bet gan to vai zivs ir pietiekosi svaiga lai to estu jelu. Zivi tikko no udens nemtu un sagrieztu labrat pameginatu gan uz maizes, gan sushi un ar visiem svaigajiem sipoliem.
Svaigi sipoli (sarkanie) vispar loti garso apslaciti ar citronu sulu pie galas vai zivju edieniem.

Es arī esmu visēdājs, bet ir pāris produkti, kuri negaršo un neēdu, kaut gan visam var atrast veidu, kā es viņu apēstu.
Negaršo- Lakrica, jūras veltes( garneles, mīdijas, astoņkāji utt), hurma, speķis, olīves, putukrējums.
Kādreiz negaršoja aknas, bet pie attiecīgas pagatavošanas, pat tās var pārvērsties par man cienījamu delikatesi. :-)

Man gruuti pateikt ,kas negarso-laikam taas buus taas leetaas kuukas,citi saldumi ,kurus var noprirkt.Es vienu reizi darbaa pameeginaaju un pietika-viss tik loti salds,skebinoss.
Ar mani laikam buutu loti viegli celot ,taa iemesla deel,ka neesmu izveeliiga eedaaja-varu eest vairaakas dienas peec kaartas vienu un to pasu eedienu,vienmeer pameeginu kaut ko,kas nav nekad eests,ja izdeviiba.
Maajaas dziivojot esmu izveeliiga tikai tur-ja ir iespeeja nopirkt kaut ko organic,tad dodu prieksroku tam produktam.

No testa 63 lietas sanāca, ka neēdu.(t):-D

Kādreiz neēdu un nedzēru vairāk lietas.

Vienā brīdī pirms kādiem 2 gadiem uznāca baigā apskaidrība, ka pati jau vien sev dzīvi bojāju, neēdot, piem., aknas. Agrāk nevarēju iedzer kafiju bez piena, nu nekādi, iemācījos, dzēru caur riebumu un tagad viss - nekādu problēmu.

Man ļooti garšo augļi, bet vēderam nepatīk, tādēļ nākas izvairīties, ja nevēlos bubinošu, sāpošo, purkšķinošu un sapūtošos vēderiņu. Bet nu tur arī kā kurš - jo skābāks, jo sliktāk. Banānus, hurmu, bumbierus varu ēst bez problēmām.

Reiz izvēmos no citrona+ingvera dzēriena, kopš tā laika vairs nepakam organisms neņem pretī, sāku rīstīties. :D Bet tas likam no tā, ka tie visi ārstnieciskie pulverīši man izraisa vemšanu, tā citronu fairy garša.

No saldumiem gan ļoti daudz ko neēdu. Un uzskatu, ka daru sev labu.

Agrāk nevarēju iedzer kafiju bez piena, nu nekādi, iemācījos, dzēru caur riebumu un tagad viss - nekādu problēmu.

Man, savukārt, jautājums - kāpēc? Kāpēc jādara kaut kas caur riebumu? Ok, ja tāds challenge sev, labi, bet nu teikt, ka kafija ar pienu ir savas dzīves bojāšana man šķiet nedoudz neloģiska. Labi, ja cilvēks to attiecina tikai uz sevi, nevis bāksta uz citiem un saka, ka re, šitā ir nepareizi.

Uzskatu, ka liels izvēlīgums ir reāli kaitinoši īpašība, bet neuzskatu, ka dažu produktu neešana un nevēlēšanās pat mēģināt - būtu kāds grēks. Nu, negaršo man mannas putra, un neēdu. Nezinu, kā ar to visu varu kaitināt citus.. Protams, ja eju ciemos un neēdu vairākus produktus un uz galda tiek pasniegti tieši tie +/-, mēģināšu apēst vismaz kaut cik, lai neapvainotu saimnieci. Jā, tādā gadījumā man varētu būt skaidra namamātes vilšanās, kura gatavoja un rezultātā viesis tik degunu groza. Aiziešu mājās un turpināšu tos produktus arī neēst. Tomēr jāazpinās arī tas, ka ir produkti, kurus vienkārši nēed un negaršo, bet ir tādi, no kuriem reāli paliek slikti, riebjas un nevar dabūt iekšā.

Par to kafiju.
Mājās tomēr ir situācijas, kad piens ir beidzies un tad nu kafiju iedzert nevarēju, čuš. Agrāk arī tēju nedzēru bez piena. Un, jā, tas challenge pašai sev. Noteikti nelieku to visiem.