denise, man bija līdzīgi ar puiku, pēc pirmajiem trim mēnešiem kļuva mazliet vieglāk.
Baroju ar krūti, maisījumu nedevu, jo svars laba nāca klāt un atgrūšana drīzāk bija no tā, ka bija pārēdis par daudz. Ar ēšanu mazais sevi mierina, tāpēc tik bieži prasās pie krūts.Neteiktu, ka atradu risinājumu, drīzāk pieņēmu situāciju, lai gan izturības tas prasīja daudz...
Atzīstu, ka man šis laiks arī bija grūts, jo gulēts bija ļoti maz - arī palīgu uz to brīdi nebija. Tomēr izturēt var, protams, vieglāk, ja kāds palīdz. Ja ir kāda draudzene, palūdz kaut vai iziet pastaigā ar mazo, kamēr tu mazliet atpūties. Jo vairāk nogurusi pati, jo grūtāk visam saņemties un mazais paliek arvien nemierīgāks.
Varbūt tev mazais pirms laika dzimis - šie bērni arī ir nemierīgāki (manējais ir pierādījums)
Galvenais -esi stipra! Dzivo ar apziņu, ka tas viss pāries. Lai cik grūti tagad ir - būs vieglāk un to jaatceras. Beigu beigās - tas ir to vērts (l)