Čaviņa visiem. Esmu jau kādus 3 mēnešus jaunās attiecībās, kuras nemaz nesaprotu. Sāksim ar to, ka mūs sķir attālums. Pa to laiku kamēr atrodos citā pilsētā raksta man 100 sms dienā, zvana vislaik, sola cik skaisti būs kad tiksimies, filmas, romantika, mīlēšanās un vēl visāsi brīnumi. Līdz ko aizbraucu uz to pilsētu, kur vins dzīvo tā pēksni nav laika, sms nesūta, tusē ar draugiem. Ja nedēļu esmu tajā pilsētā tad 2 reizes varbūt satiekamies... Un pat tajās reizēs, kad tiekamies sēžam metra attālumā, ne apskauj neko, it kā jautri, bet atturīgi, kas kaitina. Pilnīg mainās cilvēks. Saku vai Tu tiešām vēlies attiecības- atbild, ka jā. Bet tad kāpēc nav laika, lai satiktos... It kā pieaudzis čalis, attiecības bijušas. Kāpēc tāds vēsums satiekoties. Un nekad nav laika, kaut labi zinu, ka guļ mājās un kasa olas, prasti sakot. Visu laiku domāju varbūt kkas mainīsies. Jau tā reti satieku, bet kad ir iespēja- tā netiek izmantota. Un atkal aizbraukšu prom būs zvani, sms
.. Ja tik es nebūtu viņā saķērusies.... Murgs
65
