57days, iespējams. Kā jau teicu, grūti ir saprast, kā tas ir - mācīties (un varbūt pat mocīties), ja pie tevis konkrētā valoda ir atnākusi bez maz dabiski un nekādas grūtības apguves procesā neradās.
NordicBelle, hmm, interesanti, nebiju iedomājusies to aplūkot no tādas puses. Jā, droši vien arī tas ir no svara, bērnībā tomēr nebija tā ieciklēšanās uz ''man vajag iemācīties šo valodu'', visa tā padarīšana tika uztverta daudz vienkāršāk, kaut vai ar tiem pašiem krievvalodīgajiem bērniem - savā starpā mēs centāmies saprasties un komunicēt (un tas arī sanāca bez problēmām), lai jautri pavadītu laiku kopā, nevis ar nodomu iedzīt krievu valodas zināšanas.
Bet bērni vispār kaut kā visu uztver vieglāk, brīvāk, tāpēc arī man liekas, ka tajā vecumā sākt apgūt svešvalodu(-as) ir visefektīvāk. Taču mācīšanas metodēm arī ir nozīme.
Cik ilgi apguvi norvēģu valodu, līdz nonāci līdz brīvam sarunvalodas līmenim?
Man skandināvu valodas arī nešķiet grūtas (vieglākas par krievu un vācu noteikti), pati gandrīz brīvi pārvaldu zviedru valodu (kuras pamati man arī pielipa bērnībā, jo daži radi ir zviedri), palēnām zināšanas šajā valodā papildinu un uzlaboju, reizēm pabrīnoties, ka zviedru valodas mācīšanās nesagādā nekādas grūtības, valoda šķiet saprotama, loģiska un ne-sarežģīta. Atkal nopriecājos par to, ka šo valodas izpratni ieguvu jau dažu gadu vecumā, atliek vien strādāt pie vārdu krājuma, apzināties svarīgākos gramatikas principus un pareizrakstību. :D