Svešvaloda

vācu, jo vismazāk dzird apkārt.

No nulles... krievu valodu.

No šīm 3 pēc pieredzes - noteikti, ka krievu, jo ir jāsāk ar pašiem pamatiem - alfabētu, rakstību.

Ar vācu diezgan daudz paralēles var vilkt ar angļu valodu, ja to prot.

No nulles it kā grūtāk varētu būt krievu, jo pilnīgi cits alfabēts.
Bet man personīgi visgrūtākā šķiet vācu - esmu mācījusies vācu valodu padsmit gadus, bet runāju tikai absolūtā bezizejas situācijā. Tā gramatika ir vnk šausmīga un tādiem sliņķiem kā man absolūti neiegaumējama. :-D

Mana pirmā svešvaloda ir krievu, otrā - angļu un ceturtā - vācu. Ja man būtu jāmācās pilnīgi no nulles bez jebkādām priekšzināšanām, tad teiktu, ka angļu ir visvieglāk apgūstamā, bet krievu visgrūtāk no dotajām.

Vācu valodā sākumā šķitīs piņķerīga gramatika, bet, kad piešaujas, tad ļoti labi aiziet :)

Krievu man ir dzimtā, neesmu objektīva, tāpēc es saku, ka vācu. Savā laikā sāku no nulles mācīties un nekur tālu tā arī neesmu tikusi. :-D Galvenais trūkums, ka šo valodu nedzird un, ja nedzīvo vāciski runājošā valstī, tad nav arī īsti, kur pielietot.

Jā, paralēles ar angļu valodu ir, krievu valodā alfabēts cits, bet es abas esmu mācījusies no nulles, un krievu man gāja daudz vieglāk, jo es to valodu dzirdu apkārt katru dienu, daudzus vārdus jau pēc dzirdes zināju iepriekš.

Ja no nulles, tad krievu valodu...jāsāk ar burtiem, rakstību un visu citu. Un daudziem vārdiem vienādas nozīmes, uzsvari dažādi, ļoti liels vārdu apjoms, vispār grūti, manuprāt ;)

Man visvieglākā liekas angļu valoda un vācu valoda arī nav grūta.

Vācu valodā man gramatika negāja grūti, bet grūtāk gāja ar vārdu krājumu, jo man vienkārši tāds nebija :D

Krievu, Ameliya minēto iemeslu dēļ. Vācu valodā ir komplicēta gramatika. Nav grūti iemācīties tik, lai saprastu filmas utt, bet, lai runātu gramatiski pareizi un smuki, vajag ieguldīt diezgan daudz laika un darba.

Vieglākā viennozīmīgi ir angļu. Par grūtāko viedokļi, visticamāk, dalīsies. Ir ļaudis, kam kirilica (arī pēc laiciņa mācīšanās) šķiet neapgūstams kosmoss, savukārt es pati vācu valodu sauktu par grūtāku.

Ja aizdomājamies līdz situācijai, kad valodu izplatības/ dzirdamības līmenis tiktu absolūti vienādots, t.i., krievu valoda nebūtu dzirdama veikalā un frizētavā, vairums manu mīļāko mūziķu nedziedātu angliski, Zemfira runātu latviski utt., varbūt tad grūtāka tomēr šķistu krievu.

Jā, ja mēs dzīvotu citos apstākļos, kur nedzirdam krievu valodu, es arī teiktu, ka krievu, jo viss pilnīgi jauns, bet tā kā tā nav..

Pieņemu, ka apgūt no nulles cilvēkam, kam dzimtā ir latviešu?

Krievu vai vācu būs visgrūtākās. Iespējams, krievu būtu vis, vis grūtākā (lai gan ir diezgan daudz paralēles gramatikā). Pat ignorējot alfabētu, gramatika tomēr ir smaga krievu valodai, smagāka, nekā Vācu.

Plusi krievu valodai, apgūstot Latvijā - uz ielas dzird, pa TV, ir iespējas praktizēties runāt...

Angļu būs vis vieglākā galvenokārt tāpēc, ka tā ir uz katra stūra - mūzika, filmas, internets. Mīnusi - ūberneregulārais spelling, tas, ka raksta un izrunā radikāli atšķirīgi.

Ja ir interese un darbaspējas, tad neviena no trim nav neiespējama.

Liela nozīme ir arī tam, kādā vecumā konkrēto valodu sāk apgūt. Mazam bērnam un arī pusaudzim apgūt jaunas valodas ir salīdzinoši daudz vieglāk, nekā pieaugušam cilvēkam sākt kādu svešvalodu no nulles.
Krievu valoda man nav dzimtā, taču jau agrā bērnība tētis man to sāka mācīt, bija daži krievvalodīgi draugi, rezultātā valoda aizgāja ļoti viegli un praktiski bez piepūles, tagad krievu valodā runāju praktiski bez akcenta un gandrīz perfekti, tāpēc krievu valoda man nemaz neliekas grūta. Ja būtu tagad jāapgūst bez jebkādiem pamatiem, noteikti liktos citādāk. Ar angļu valodu precīzi tas pats, jau būdama mazs bērns skatījos multenes angļu valodā, vēlāk, pusaudžu gados daudz lasīju angliski, internets un filmas arī ir daudz devušas. Bet nu angļu valodu neuzskatītu par grūtu jebkurā gadījumā.

Vācu valodu sāku apgūt tikai vidusskolas beigās. Gāja grūti, lai gan mācījos dikti, nekas daudz, izņemot dažas frāzes prātā nav palicis. :D Ja būtu vācu valodu uzsākusi mācīties agrā vecumā un regulāri to ikdienā dzirdējusi, tā noteikti neliktos tik grūta. Viss ir relatīvi.

Man liekas, ka vācu. Es to mācījos skolā, tā arī neko neiemācījos. Krievu valodu vismaz kkā saprotu pat bez mācīšanās. Angļu valoda ir ļoti viegla ja salīdzina ar vācu un krievu valodām.

Mīnusi - ūberneregulārais spelling, tas, ka raksta un izrunā radikāli atšķirīgi.

Tā, manuprāt, ir lieta, kas pieprasa čuju. Visu no galvas neiezubrīsi un neiegaumēsi, tas nav iespējams, tāpēc ļoti svarīga ir valodas izpratne. Gluži tāpat kā latviešu valodā lielākā daļa liek komatus uz izjūtām, nevis katru reizi atminoties gramatikas likumu par palīgteikumiem, vienlīdzīgiem teikuma locekļiem, iespraudumiem un divdabja teicieniem. Ja ar šo valodas izpratni un ''izjūtu'' cilvēkam viss būs kārtībā, lielu problēmu nebūs. Un angļu valoda šajā gadījumā ir vēl vieglāka.

Mācoties no nulles, krievu valoda tomēr man šķiet grūtākā. Krievu valodu vēl tagad neesmu iemācijusies, bet vācu valodas gramatika nešķiet tik sarežģīta, galvenais zināt pēc iespējas vairāk vārdiņus. Vācu valodu mācījos ļoti mazu laiku, tāpēc arī īsti neko neatceros.

bonecutie, protams, jau augstākos līmeņos, kad tiek lasītas grāmatas, skatītas filmas, "čujs" izstrādājas, bet sakuma stadija tas ir baigais klupšanas akmens - pie daudziem jaunajiem vārdiņiem jāmācās divas lietas - ka raksta un kā saka (nevis 2 in 1 variantu kā latv. vai krievu vai vācu val.)