Sveikas meitenes.
Vairākus mēnešus sarakstījos ar vīrieti, kuram uzticēties bija visai sarežģīti vairāku iemeslu dēļ, tomēr kaut kā pārkāpu sev pāri un sāku jau ieskicēt viņa paša radītās ainas, ka būsim kopā, cik ļoti vēlas mani sev redzēt blakus. Tā kā pret vīrieti man ir jūtas ilgus, ilgus gadus, noticēju. Vienīgā mūsu problēma - viņš ārzemēs, es Latvijā. Runājām par tikšanās reizēm, kā būs, kad atlidos. Tad pēkšņi no viņa savādāka attieksme, nevis tā, ka pēkšņi vairs nebūtu jūtu, bet kļuva tāds atturīgāks, mazāk runīgs. Vakar beidzot izstāstīja, ka ir izdomājis uz Latviju nepārcelties, lai gan bija tādu domu apsvēris. Galvenais iemesls - nauda. Ārzemēs ir arī visa viņa ģimene, viņš jau tur ir iedzīvojies. Teica, ka es vēl nesaprotu to, cik grūti būs un, jo tālāk ejam, jo sāpīgāk būs abiem.
Visu nakti domāju, domāju un nesaprotu. Man ir tik daudz jautājumu, bet uz tiem jau neviens neatbildēs. Galvenais ko es nesaprotu - vai viņš vēlas pavisam pārtraukt kontaktu vai nē, bet bail jautāt. Man tā gribētos uzrakstīt, ka gaidīšu kad viņš būs Latvijā, es ļoti gribētu viņu satikt, viņš pēdējā vēstulē arī to minēja, par spīti visam. Šeit ir daudz gudru meiteņu - ko jūs manā vietā darītu? Dotu viņam laiku jeb - gribēs, tad pats uzrakstīs kaut ko? Vai izrādīt iniciatīvu pašai, liekot saprast, ka negribu pārtraukt kontaktu? Zinu ka tas var izklausīties stulbi, bet manī joprojām mīt mazs cerību stariņš, ka viņš vēl te atgriezīsies. Un es pat būtu gatava gaidīt, vismaz kādu laiku, jo pret vīrieti ir tādas jūtas, iespēja ko es tik ilgi esmu gaidījusi(s):'-(
36
