Visādi ir.
Bet iztēlojieties ja jums būtu bērniņš 2 gadi, tieši kā miranda apraksta, attiecības ar bērna tēvu ir nesaraujamas, tās būs mūžīgas (ja puisis atzīst savu bērnu), arī bērna radīšana ir īpaša, gaidīšana, dzemdības, tas nav salīdzināms ar kādām citām emocijām, kā tu justos, ja šim cilvēkam uzrastos cita sieviete, vai tu savu visdārgāko (bērnu) vēlētos atdot citas rokā? Uzprasiet jebkurai māmiņai viņas atbildi, kā viņas justos? Vīrietis šīs sajūtas nespēs raksturot, jo nav zem savas sirds iznēsājis bērnu, uztraucies kā par sevi, kā savu dzīvību tā bērna, cik spēcīga ir šī saikne. :-)