Sveiki!
Mani nomāc viena lieta.
Jau ilgu laiku man ļoti patīk viens puisis. Agrāk mācijāmies vienā skolā, bet tā kā skolu nesen pabeidzu (šogad) mums vairāk nav kontaktu. Īsti arī nekontaktējāmies skolas laikā. Katru dienu uzturos parkā, jo jāizklaidē mazā māsa ar basketbolu un citām aktivitātēm. Bieži viņu redzu, kad eju ar mazo māsu uz parku. Es vienkārši izkūstu ikreiz, kad viņu ieraugu. :-D Iekšas sagriežās kā kara laukā. Jo no skolas laikiem man viņš šausmīgi patīk.
Reizēm, kad satieku apminu pāris vārdus, bet šoreiz bija mazliet dīvaināk.
Es arī uzvedos mazliet dīvaināk, jo pati to nespēju kontrolēt. t.i. ķiķinu, smaidu, plikšķinu ar acīm, nemitīgi skatos un apbrīnoju. Tik šodien viņš man teica tā, kad sēdēju gandrīz vai blakus. ''Ko tu smaidi? Esi laimīga, kad runā ar mani? '' :-D Kaut kā tamlīdzīgi. Es samulsu un paliku kā ūdeni mutē ieņēmusi. Māsa jautāja, vai man viss labi, jo biju sarkana kā biete. Kā viņš uzminēja, ka jūtos tiešām labi, kaut vai ja sanāk apmīt tik pāris vārdus? :-D
Un tad vēl, viņš kaut kur taisijās iet, es nosaucu viņu vārdā un teicu ''Tu uz mājām? '' Viņš atbildēja frāzi, kas man lika aizdomāties. ''Nē, iešu pastaigāt. Tu mani vēl redzēsi varbūt vēlāk, varbūt šodien, varbūt rīt, bet varbūt nekad'' (t)
Ko tas viss var nozīmēt? Es netieku gudra ar to. Esmu ŠAUSMĪGI kautrīga.
Es gribētu ar viņu iebīdīt kaut ko vairāk, bet man bail. Esmu par pāris gadiem vecāka. Jaunāki mani vienmēr ir saistījuši. Ko man darīt? Ko nozīmē viņa teksti? Kā man vispār reaģēt? (t)