Es esmu skaista!

Pietrūkst tie daži procenti līdz tik augstai pašapziņai, lai varētu teikt - jā, esmu skaista

Ir brīži, kad jūtos skaista. Bet pārsvarā es sev nepatīku un pie tā ir vainīgi tarakāni manā galvā.

Jā, esmu skaista, bet gadās dienas, kad pat no mājas nevēlos iet ārā, jo kaut kas ir ne tā.

Jā, esmu skaista, bet gadās dienas, kad pat no mājas nevēlos iet ārā, jo kaut kas ir ne tā.

++

Vienīgais, kas man sevī dažkārt nepatīk, ir smaids. Bet to es pēc pāris gadiem labošu, un tad jutīšos daudz skaistāka.

Jā, es par sevi varu teikt, ka esmu skaista Man patīk tas, ko redzu spogulī un savās fotogrāfijās.

Viedoklis par savu skaistumu atkarīgs no iekšējām sajūtām un to arī citi ir pamanījuši-kad esmu laimīga un ar dzīvi apmierināta, jūtos skaista un arī apkārtējie saka, ka staroju, bet kad jūtos slikti- jūtos..mazāk skaista

Jā, es varu teikt, ka esmu skaista. Nekaunos no tā, jo to man ir devusi mamma
Ir, protams, dienas, kad negribu iet no mājas laukā, jo liekas, ka trakāk nevar būt, bet tas ir tikai galvā..Pēdējā laikā esmu piefiksējusi, ka lietoju daudz mazāk kosmētikas. Iepriekš es sev tik ļoti nepatiku bez kosmētikas, kā ar, tagad kaut kas ir mainījies

Es varbuut teiktu, ka esmu pievilciiga, bet skaista - tas ir par skalju teikts.

Reti jūtos skaista. izņemums ja neesmu norijusies un vēders gludāks paliek un arī kārtīgi esmu mats izmazgājusi. Es kosmētiku reti tgd lietoju, jo āda briesmīga, bet drusku tonālo uzsmērēju .

Es neteiktu, ka esmu skaista klasiskajā izpratnē. Es saku, ka es sev patīku. Jā, es paskatos lielajā vannasistabas spogulī un sev pasaku "Man patīk, kā es šodien izskatos". Esmu pārliecināta par sevi.

Jūtos ļoti labi savā ādā un par to skaistumu īpaši bieži neaizdomājos. Jūtos forša, mīlēta, iekārota un visnotaļ mierā ar sevi. Jā, ir reizes, kad sapucējos un tad pati jūtos, ka ir wow, kas, protams, ir baigi forši, bet manai pašapziņai un viedoklim par sevi, tas nav esenciāli.

Kādreiz man likās,ka man tas nav labs un tas ir slikts un es esmu tāda un šāda, bet šodien, šeit un tagad es teiktu,ka jā..esmu skaista (tikko Radio 2 to apstiprināja, noskandinot dziesmu -tu esi skaista, skaista, skaista, vai tiešām tu to nesaproti....). Patīk un jūtos okej.

Neteiktu, ka esmu skaista...jā, varbūt simpātiska ļoti iespējams, ka traucē jau no bērnības iestādītie kompleksi...
Šad tad no a-z sapucējoties varbūt nodomāju "vaaau, baigi skaisti izskatos", bet nu tas ir varbūt vienreiz gadā

Nekādi sīkumi man netraucē dzīvot. Nu un, ka uzmetas pumpas un seja dienas vidū sāk spīdēt vai saspiežot kāju ir bišķiņ celulīts. Esmu skaista un brīnišķīga un man to, katru dienu atgādina.

Nejūtos skaista varbūt tikai tad, kad garastāvoklis ļoti labs un laimīga esmu, tad jā - es sev patīku Pēdējā laikā gan tas ir ļoti, ļoti reti...

Nē, nevaru par sevi teikt, ka esmu skaista. Vainīgs gan paškritiskums, gan perfekcionisms, gan kompleksi, gan vnk - es neuzskatu sevi par skaistuli.

Skaista, varbūt? Vispār nu uzskatu sevi par normālu, ne pa baigo skaistuli, ne neglīteni. Protams ir brīži, kad vēlos sevi kautko mainīt, bet brīži, kad jūtos tanī dienā kaut kā īpaši, un varu iet pa ielu bez maz vai dejojot, bet gadās dienas, kad šķiet ka visur kājās aiz asfalta ķeras

Pati domāju, ka esmu skaista. Citu viedoklis var atšķirties. Nevelku paralēles vārdiem skaists un perfekts, skaistam obligāti nav jābūt perfektam. Bet varbūt man vienkārši zemas prasības.

Nezinu, vai man tā vienīgai liekas ,bet pamatskolā likās ka nemūžam nevienam es nekad neiepatikšos,visas meitenes man apkārt kā cacas, puiši apkārt vien skraidīja, bet tagad cik satieku tās meitenes, viņām nopietnu attiecību kopš pamatskolas nav bijušas. Toties, tās, kas bija vairāk malā, tagad ir puiši,dažām jau bērniņi.

Ha ha narcisma sindroms kosmo

Es viss skaistakā, turīgākā, mans vīrietis sportists ar auto, māju un savu biznesu un pats galvenais viņam loceklis 20cm+ apkārtmērā 15cm

Njā kam jūs to gribat iestāstīt, laikam jūsu dzīves tik draņķīgas, ka pa kosmo dzīvojat iedomu pasaulītē