Sēžu un domāju..
Kāpēc lielākā daļa meiteņu / sieviešu čīkst un pīkst, ka grib attiecības un galu galā beigās raud, ka pameta?
Es jau sen kā sapratu, ka 90% vīriešu ir cūkas ar lielo burtu.
Cik nu man attiecības bijušas..tādas 3 nopietnas un 5 nenopietnas, lai gan nenopietnajām cerība bija izveidot ko nopietnu, bet viss ko darīja ir pameta, kad īsti nekas nebija sācies, izmantoja, ja ievilka gultā un pameta. Pameta arī, ja atteicu seksu (vairākumu gadījumā).
Šobrīd izjūtu riebumu pret pretējo dzimumu, jo tik daudz esmu sāpināta no vīriešu puses..
Nedomāju, ka vīrieši ir tādas maitas.
Tāpēc labāk iztieku bez otrās pusītes.
Labāk ir būt brīvai. Kā jūs domājiet?
299
