Viedoklis par attiecību noformēšanu.

Pārējais ir romantizēts veids, kā noteiktai industrijai pelnīt naudu. Esat ievērojušas, ka tad, kad runa iet par kāzām, cenas mistiskā veidā dubultojas, vai vispār - desmitkāršojas? Tas ir bizness.

Ja divi cilvēki mīl viens otru, šis papīrs neko neietekmēs. Tāpat arī, šis papīrs nevienu pie otra nepiešuj. Ja izlems aiziet, aizies arī ja būs precēti.

Viss jau tā, bet atkārtošos - lai tiktu pie papīra, tā industrija nav jābaro.

Saprotu, ka šeit valda uzskats, ka grandiozi precēties ir jāgrib pilnīgi visām, ja negrib, tad tas nozīmē tikai to, ka neprec. Muļķības tās ir. Es precēšos tad, kad pieteiksies bebis. Un tikai sarakstīšos. Nepatīk man visas tās kāzu peripētijas, turklāt uzskatu, ka tai naudai var atrast krietni labāku pielietojumu. Draugam gan ir cits viedoklis:)

Esat ievērojušas, ka tad, kad runa iet par kāzām, cenas mistiskā veidā dubultojas, vai vispār - desmitkāršojas? Tas ir bizness.

A bet loģiski.

Raven burvīgas bildes. Aizvien domāju, ka nav nozīmes kad precies, galvenais ka abiem sirdī ir mīlestība un abi viens pret otru godīgi, dara to ar pārliecību :)

Izlasīju visu diskusiju un gardi nosmējos :D

Bet jā, piekrītu, kā var ar lielu punci izbaudīt visu to pašu. ko sieviete - NEstāvoklī? Kā var izdejoties uz to vella paraušanu, iedzert tās pašas divas šampja glāzes, visu vakaru lēkāt, ārdīties, ēst visu, ko sirds kāro un tad vēl pavadīt dullu nakti ar jauno vīru? Nogurums, nelabums un piepampis ķermenis manuorāt vairāk raksturo kāzas esot stāvoklī, nevis iespēja darīt visu to oapšu, ko citādākos apstākļos.

Un jā, es ar'igribētu, lai mans vīrietis mani bilda aiz mīlestības, nevis vien tādēļ, ka pieteices bērns un nu tas ir pareizi, ko citi padomās, ka mātei un bērnam citi uzvārdi. Un jā, esmu no tām, kurām arī tās kāzas vajag greznas, tērējot os savus pāris tūkstošos. Protams, kas nu kuram, bet laikam tiēšam ir maz cilvēku, kas redzot precamies pāri, kur sieviee ir grūtniecībā, padomās, ka tas ir tīri bez mīlestības, bez nekādiem nodomiem par statusa nepieciešamību vai ko citu. Gribu, lai es esmu vakara zvaigzne, nevis fakts, ka gan jau tas aiz pienākuma...

ak dievs, mana gramatika... bildINA un padomās, ka tas ir tīri AIZ mīlestības. pārējās kļūdas nelabošu :D

Teikšu savu personīgo viedokli... Varbūt esmu vecmodīga, tradicionāla vai kā vēl teikt, bet man vienmēr skaisti ir licies iepazīšanās -> bildinājums -> kāzas-> ģimenes pieaugums. Būtu bijusi vīlusies, ja būtu palikusi stāvoklī pirms apprecējāmies , jo kaut kā gribas, lai sākumā kļūstam par vīru un sievu un tad kopīgi gaidām to mazo jaunpienācēju mūsu jau nodibinātajā ģimenē. Tagad esam precējušies un ar mierīgu sirdi gaidu to brīdi kad būšu gatava apzīnāti sākt plānot grūtniecību.Pagaidām gan vēl nē, gribas nogaidīt, taču pat ja gadās, ka piesakās neplānoti - esam vīrs un sieva, nebūs steigšus jāskrien laulāties. Es zinu, ka daudzi tā dara, bet nu katram savs. Jāpiebilst gan, ka paziņas uzzināja, ka gatavojamies kāzām, ne reizi vien dzirdējām jautājumu - vai tad būsi papucis/mamma? Mēs tikai atsmaidījām pretī:)

Turklāt, jāpiekrīt GOLDEN - es ļoti labi saprotu Tavu komentāru. Piekrītu tam,ka grūtniece ar lielu vēderu (nav runa, ja paspēj apprecēties līdz kādam 3.mēnesim), nevar izbaudīt to pašu, ko līgava, kas nav stāvoklī. Mēs, piemēram, savā kāzu dienā dejojām ar visiem izturīgākajiem viesiem līdz pat 8 rītā. Gribējām izbaudīt to kāzu naktī līdz galam, nevis aiziet gulēt līdz ar mičošanu. Romantiku izbaudījām mūsu kāzu ceļojumā laikā, kad bijām divi vien:)

Bet es izbaudīju visu Golden minēto :-D

Mēs ar plānojām kāzas, vnk bērniņš visu pasteidzināja, jo gadījās tā, kā gadījās, bet tas jau nenozīmē, ka mēs precamies bērna dēļ vai precamies, lai neviens neko nepadomātu!

Un vispār - tak katrs dara kā grib, kad grib.

Man nāk smiekli - vīrietis prec, jo sieviete stāvoklī :-D:-D:-D

Lasot diskusiju ienāca prātā šis:

Par līgavām, kas ir grūtnieces es gan nekad tā baigi nedomāju, ka viņas tagad prec aiz pienākuma vai tāpēc, ka vecāki izdarījuši spiedienu uz bērna tēvu. Patiesībā vispār neko daudz nedomāju kāpēc kāds precās tieši tagad, nevis agrāk vai vēlāk, jo katram taču sava doma un sava dzīve.
Kam kā jābūt zinu tikai par sevi un es goda vārds apvainotos, ja manējais tagad pajautātu vai es negribu aiziet sarakstīties.(t) Man arī kāzas šķiet kaut kas lielāks un grandiozāks par pliku papīru noformēšanu. Es pat dzīvē (neskaitīsim bērnību) nekad sev neesmu baltu kleitu pirkusi tādēļ, ka tādas krāsas kleitu vilkšu tikai savās kāzās.
Protams, arī raven ieliktās grūtnieces izskatās vienkārši burvīgi, bet es savā dienā gribu lapsenes vidukli, augstpapēžu kurpes un visu, visu pārējo, kas ir iespējams tikai esot vienai, nevis 2in1. :)
Šādas skaistas punčbildes varu sev noorganizēt arī parastā ne kāzu fotosesijā.

To, kādēļ kāda cepās par to, ka līdz ar bērna piedzimšanu pasliktināsies finansiālā situācija arī nesaprotu. It kā jūs zinātu kādam mērķim nauda tiek tērēta tagad.

Jo man ģimenē ieaudzināts, nav ko ar vīriešiem dzīvot kopā un mīlēties, ja nēesi precēta.

Man atkal ir ieaudzināts, ka kāzas jāsvin vienreiz.

Piekrītu @boom ieliktajai bildei. Kāpēc jāgrib palikt stāvoklī no vīrieša, kurš vispirms nevēlas Tevi apprecēt, visiem parādīt, ka jā - viņš ir izvēlējies Tevi?
Jāpiekrīt gan, ja nevēlas tikai sarakstīšanos, skaistas kāzas ar visiem nav lēts prieks un prasa finansiālus ieguldījumus..

Kāpēc jāgrib palikt stāvoklī no vīrieša, kurš vispirms nevēlas Tevi apprecēt, visiem parādīt, ka jā - viņš ir izvēlējies Tevi?

Skatoties no tāda viedokļa šķiet tad daudz vairāk nozīmē vīrieša vēlme pēc bērna nekā pēc kāzām. Apprecies, izšķiries - nekādu saistību, tas tagad moderni, bet bērni, mīlīt, paliek uz visu dzīvi. Tikai pilnīgs idiots var pagādāt sīko vienalga kādai sievietei. Vismaz man šķiet, ka normāls vīrietis tomēr aizdomājas par tādu niansi kā sievieti, kura audzinās viņa bērnu. Jeb jums šķiet - aij, labi.. tai kurai sanāca uztaisīt tā arī būs laba!? :-|

Kāpēc jāgrib palikt stāvoklī no vīrieša, kurš vispirms nevēlas Tevi apprecēt, visiem parādīt, ka jā - viņš ir izvēlējies Tevi?

Vislabākais laiks pirmajam bērnam ir ap divdesmit, bet laulības šajā vecumā pārsvarā nav noturīgas -ļoti liela iespēja, ka izšķirsies. Jo vēlāk precies, jo lielāka varbūtība, ka būs izturīgāka ģimene, bet tajā pat laikā palielinās iespēja, ka būs grūtāk ieņemt bērnu, palielinās ģenētisku problēmu varbūtība.

Pēc jūsu domām, cik ilgi būtu jābūt attiecībās pirms izlemj apprecēties?

man gan liekas, ka virietim grutak ir sanemties kaazaam un bildinajumam neka bernam, jo berni loti biezi gadas neplanoti, bet bildinajums tiek veikts tad kad virietis tiesam ir parliecinats , ka jaa, taa ir taa iistaa, ko miil.
Man apkart ir daudzi neplanoti berni sataisiti un ari tas nenotur viriesus. Bet ja virietis pats bildina, tad kaazas, tad berns, tad viss ir stabilak parasti pec noverojumiem.
Tie viriesi kas nav gatavi apprecet, nav lidz galam parliecinati par sievieti sev blakus, taa nu tas ir.

Pēc jūsu domām, cik ilgi būtu jābūt attiecībās pirms izlemj apprecēties?

Es neesmu sev noteikusi konkrētus rāmjus, tāpēc arī laikam nejūtos aizvainota uz visu pasauli un neskrienu meklēt nākamo kurš nu mani gribēs apprecēt līdz manis noteiktajam termiņam.
Laikam jau ilgāk kā 10 gadus negribētu dzīvot drauga un draudzenes attiecību modelī, bet arī atkarīgs no tā vai vīrietis vienkārši negrib tevi precēt vai arī tam ir kāds (arī man saprotams) iemesls.

Man apkart ir daudzi neplanoti berni sataisiti un ari tas nenotur viriesus.

Nu, tādi neplānoti bērni var sanākt tikai ne īpaši nopietniem cilvēkiem. Ups, gāju garām, uzgrūdos, mans daikts ieslīdēja tavā vagīnā, man nogāja un tagad tu esi stāvoklī?!

Tikai pilnīgs idiots var pagādāt sīko vienalga kādai sievietei. Vismaz man šķiet, ka normāls vīrietis tomēr aizdomājas par tādu niansi kā sievieti, kura audzinās viņa bērnu. Jeb jums šķiet - aij, labi.. tai kurai sanāca uztaisīt tā arī būs laba!? 

Labi pazistu cali kuram ir berns. Vins bernu gribeja, bet sievieti nē. Kā bèrna mate esot laba, bet ka savu sievieti viņš viņu neuztver. Precet negrasās un bernus no viņas ar vairs nevelas. Dzīvot ikt ka dzivo kopa, bet uzticīgs viņš nav bijis ne reizi kopš berna piedzimšanas. Draudzenes pat bijušas vairakas vienlaicigi, bet tani paša laika prom no berna mates neiet. Un berna mate zinaja par to, ka ir citas. Nezinu gan par pedejam vai zināja.

Vislabākais laiks pirmajam bērnam ir ap divdesmit, bet laulības šajā vecumā pārsvarā nav noturīgas -ļoti liela iespēja, ka izšķirsies. Jo vēlāk precies, jo lielāka varbūtība, ka būs izturīgāka ģimene, bet tajā pat laikā palielinās iespēja, ka būs grūtāk ieņemt bērnu, palielinās ģenētisku problēmu varbūtība.


Šis apgalvojums nu nekādi neiztur kritiku. Tas nozīmē, ka bērns jāuztaisa divdesmit gados (sieviete viena pie bērna tikt nevar), bet laulības divdesmit gados nav izturīgas. Tad jau kur ir loģika, ka vajag taisīt bērnu, ja jau divdesmit gados izveidotas attiecības nebūs noturīgas ilgtermiņā? Respektīvi -ar bērna tēvu izšķirsies tāpat. Sanāk, ka labāk, lai skaitās vienkārši ''bērna tēvs'', nevis ''vīrs''. Jo vīrs skan atbildīgāk? Vai vienkārši būs lielāka ''ķēpa'' šķiroties?

Man liekas ļoti neloģiska doma....:-D

bērni, mīlīt, paliek uz visu dzīvi. Tikai pilnīgs idiots var pagādāt sīko vienalga kādai sievietei. Vismaz man šķiet, ka normāls vīrietis tomēr aizdomājas par tādu niansi kā sievieti, kura audzinās viņa bērnu. Jeb jums šķiet - aij, labi.. tai kurai sanāca uztaisīt tā arī būs laba!?

+++

Man apkart ir daudzi neplanoti berni sataisiti un ari tas nenotur viriesus.

nu kaa vispaar kaut ko taadu var izdomaat?? Mana, nu jau bijusi draudzene, teishi to pashu izdarija, un? rezultaata viena r 2 maziem berninjiem, ne vinja var savu dziivi izveidot, ne berniem normals gimenes paraugs....