Viedoklis par attiecību noformēšanu.

Alexxa - nu acīmredzot, tu biji īpaši nevarīga un nervoza:-D Man tikko precējās māsīca 6. grūtniecības mēnesī. Gan izdancojās, gan nosēdēja līdz rīta gaismai, gan kleitu atrada bez stresa, ..tā, ka nevajag tās grūtnieces visas kā vienu pataisīt par kaut kādām invalīdēm, kas tikai sēž un tuš.
Labi, vēdera lielums ir individuāla padarīšana, bet nu visos laikos ir bijušas tādas, kas jau 2.mēnesī sēž ar platām kājām un ceļas no krēsla elsdamas, pūsdamas, jo vēders traucējot. :-D:-D
Tas viss ir tik individuāli, līdz riebumam, tāpēc tavs kārtējais palags un TAVA personīgā pieredze nav nekas tāds, ar ko argumentēt neprecēšanos grūtniecības laikā. Tik daudz pieredžu no neko nevarošajām grūtniecēm, tik pat daudz pretī no tādām, kas vēl 8. mēnesī nosvinēs kāzas un tad visu mūžu nečinkstēs, cik grūti tas bija. :-D

Ne jau vienmēr sākot organizēt kāzas var paredzēt, kāds būs 5., 6. vai 8.mēnesis. Ir tiešām jocīgi pārmest citam cilvēkam par diskomfortu, kas bijis grūtniecības laikā.. :-O

Es 6tajā mēnesī arī dejoju līdz rītam, līdz pusnaktij biju augstpapēžu kurpēs... Kāzas bija foršas un nav neviena iemesla, kuru nožēlot vai par ko skumt! (l)

Lasīju vēlreiz Alexxas komentāru un tā arī neatradu pierādījumu tam, ka visas grūtnieces esot kā invalīdes.

Es neteicu, ka visas ir invalīdes, taču laicīgi plānojot kāzas, nekad nevar zināt, vai nebūs kā man toreiz. Kāzas taču neieplāno nedēļu iepriekš. Pie kam, man dažas paziņas arī tā ir precējušās, arī kā kurai bija. Kam normāli, kam tāpat kā man. Tāpēc es saprotu tās, kas kāzas grūtniecības laikā negrib, nevar arī ņemt un tā viennozīmīgi apgalvot, ka visām būs labi. Tas ir katrai individuāli un es saprotu tās, kas negrib tajā dienā uzzināt, ka būs kā man. Bet te jau Cosmo - ja kāda negrib sabojāt kāzas ar nelabu dūšu, sapampušām kājām un tomēr cer, ka varēs to darīt tādā kleitā, kā vēlas, tātad īstais iemesls ir vēlme iedzert. Kā tad. Būtu man toreiz bijusi šodienas domāšana, būtu atlikusi kāzas uz vēlāku laiku, kaut vai tāpēc, lai varētu uzvilkt kleitu kādu vēlos un bildēs izskatītos labi.

Alexxa, kas tev bildēs lika izskatīties slikti.
Es savas kāzu bildes varu rāminpie sienas likt :D

Mademoiselle!, man nepatīk, kā es tajās bildēs izskatos, godīgi sakot, pēc siena gubas un tas dēļ kleitas, tā, ka es savas rāmī likt arī tolaik netaisījos. Iespējams, arī fotogrāfa vaina, bet nu vienalga, es jebkurā gadījumā saprotu tās, kas nevēlas riskēt ar tādu dienu.

Alexxa - varbūt kleitas modelis nebija prieks tevīm? Maijā biju kāzās, kur līgava bija grūtniece 7.mēnesī, bet viņai bija tik brīnišķīga kleita, ka prieks bija skatīties uz to punci.:)
Man liekas forši, ka pāris izdomā apprecēties, lai arī kā tur būtu - ar punčiem, bez punčiem, utt. Tas ir tikai pozitīvi. :-)

Un katram pārim ir savs "plāns" uz šo. Citi negrib precēties, pat ja mājās 5 bērni, citi uzzinot par grūtniecību izjūt vajadzību sakārtot papīrus, citiem svarīgi izballēties un kāzas atliek, līdz sagaida mazuli...neredzu pat par ko te kasīties kosmo stilā, jo man šķiet, ka galvenais, lai nekas nevienam nav uzspiests un lēmums tiek pieņemts kopīgi. Viss pārējais - kurš kādu iemeslu dēļ precas un par ko tauta pēc tam kulsta mēles - tiem, kurus tas nerausta - tas nerausta un tie arī necepjas. :D

Un tikai bābas var cepties,jo tā taču lieliska izdevība pasist sev pa plecu un nodomāt,ka es jau dzīvoju vispareizās,pārējās- aizvainotas,necienītas, nemīlētas.

O, sis tik raksturigi. Tas dumjais, seklais babiskums, nu, nevar to savadak nosaukt. Un, taisijusi statisktiku neesmu, bet tas parasti raksturigs sievietem, kam neka cita dzive ka vecis un potenciala kazu diena, bernu bara nav. Un tas ir vienigais, pie ka saja dzivite pietureties, lai neizskatitos ka galiga neveiksminiece - sak', kads vismaz appreceja nevis ka jus, pieguletajas. (Un nekautrejas ta saukt, zinot, ka pirms kazam pacu tacu pasas bija pieguletajas.. jebsu dargas damas par sievam apnema nevainigas un vispar pirms pirma randina?)
Nekad, ne reizi neesmu pat ne no rupjaka tevaina dzirdejusi, ka nepprecetu savu sievieti, jo neciena un si tik pieguletaja esot. Nekad. Tapec, ka viriesi par tadam lietam nedoma. Viniem ir svarigakas lietas par ko domat. Un tikai dala izvelas pec tam smukas pieguletajas par sievam, jo tas pec tam viegli nolikt pie vietas - atkariga no veca tacu. Bet liela dala izvelas lidzvertigas partneres, kuram appreceties nav misija uz dzivibu un navi, jo pati sevi var uzturet.
Tas atseviskam Miquela un co individem.

Juu, iepostošu es arī te. Kā man besī viena mana paziņa, kas īsti neko dzīvē nav sasniegusi, bet dzīvo uz sava veča rēķina. Vai nu viņai mazvērtības komplekss, vai kas, bet kopš viņa pagājušogad aprecējās, viņa man KATRU REIZI, kad mūs satiek, prasa, kad mums kāzas būs. Mums jau divgadīgs puika, līdz šim varēju viņai atcirst a kad jums bērni būs? Bet šai drīz jādzemdē un tagad atkal sākusi prašņāt tā, it kā citu darīt ko nebūtu. Laikam nākamreiz viņai prasīšu: a kad jūs beidzot savu ģimenes uzņēmumu nodibināsiet? (jo mums savs jau ir) :D Tracina tādas bābas, kas kaut kādu savu kompleksu māktas uzmācas citiem ar savu pareizo taisnību. Ķipa kāds viņu aprecējis un tagad viņai kā personībai simtkārt vērtība pieaugusi :) :) Lai tak katrs dzīvo tā, kā ir laimīgs. Dzīvojiet savu dzīvi un mēs dzīvosim savējo... ;)

Apprecēsies 20 gados- bērnu spēlītes.
Apprecies ar bērnu- ai nu tas dēl bērna
Apprecies stāvoklī- piespieda. Tas nekas,ka vīrietis godprātīgi uzņemas atbildību,kas nav slikti.
Apprecies 30 gados -nu jā,pēdējais vilciens,skat,nākamgad gan jau būs stāvoklī.Atkal dēl bērna laulibas sanak.
Apprecies 50 gados ar mazbernu pulku- nu jaa,vecums, mantojuma lietas jasakārto.
Un tā var turpināt un turpināt.

Njaa japiekriit jau vien shim... Nekad jau neviens neprecas delj milestibas :D

Un situacijaa, kaa man, kad man ir berninjsh un atkal esmu stavoklii, arii tas nenotiek aiz milestibas, tas notiek, jo piespiedu :D :D :D Un ta apat neprec :D

Ķipa kāds viņu aprecējis un tagad viņai kā personībai simtkārt vērtība pieaugusi

+++++

:-D:-D:-D:-D:-D

Pašai bērni dzima jau krietnu laiku laulībā. Un mans personiskais uzskats vienmēr ir bijis, ka vispirms kāzas, tad bērni un tikai tā! Nenosodu nevienu, bet manā uztverē zūd kāzu nozīmīgums un tas īpašai skaistums, kad tas tiek darīts grūtniecības laikā vai pēc bērniem... Vispirms bērni un tad kāzas? Kaut kā ačgārni...
Taču saprotu, ka ļoti daudziem grūtniecības fakts maina domāšanu - ja pirms tam dzīvoja traļi-vaļi un ne par ko īpaši neaizdomājās, tad paliekot stāvoklī sāk saprast, ka bērns būs uz mūžu, bet kā tad ar attiecībām?... Tad nu steidz visu noformēt oficiāli.
Lai nu kā - labāk vēlāk, nekā nekad. Un pats galvenais, lai laulība iztur visus pārbaudījumus, ar kuru tai nāksies sastapties visas dzīves garumā! :-)

so.so un Anete Panete un martas_tante
Tāds viedoklis (ka par kāzām domā tikai sievietes un vīriešiem ir tāpat labi) parasti ir sievietēm, kam apkārt ir tikai draudzenes-sievietes. Iespējams, tas ir labi, ka neesat dzirdējušas, ko par šo jautājumu saka vīrieši savās kompānijās :D Viņi apspriež tādus jautājumus arī savā starpā un ja vīrietis uzticas tā brīža kompānijai, tad seko vaļsirdīga atzīšanās, ka neredz kopīgu nākotni ar šo sievieti, šaubās, vai ir īstā, kaut kas līdz galam nepatīk, negrib saistīties ar vienu, jo patīk arī citas, grib tikai bērnus, ir ērti vai izdevīgi, utt. Esmu no dažāda vecuma atšķirīgiem vīriešiem dzirdējusi visus šos variantus. Nekad neesmu dzirdējusi, kāds vīrietis teiktu, ka mīlam viens otru tāpat un papīrs neko nenozīmē. Tā viņi saka tikai savu otru pusīšu klātbūtnē :D No turienes ir radies sabiedrības negatīvais viedoklis pret neprecēšanos-no pašu vīriešu komentāriem. Es personīgi arī nespēju uztvert nopietni pāri pēc 25, kas nav precējušies (nav runa par tiem, kas nesen satikušies).

Un ja reiz laulības neko nenozīmē, tad nav ko visādus piegulētājus par vīriem saukt vai attiecības par nereģistrētu laulību vai civillaulību saukt. LR laulība ir tikai viena-tāda, ko reģistrē dzimtsarakstu birojā vai baznīcā. Viss pārējais ir tīņu spēles :D

Kāzas senāk vispār bija tikai līgums, kam ar mīlestību nekāda sakara nebija.

Arī tagad tas ir vajadzīgs ekonomisku un juridisku iemeslu dēļ - mantojums, nodokļu atmaksa, tautības maiņa, utt.

Pārējais ir romantizēts veids, kā noteiktai industrijai pelnīt naudu. Esat ievērojušas, ka tad, kad runa iet par kāzām, cenas mistiskā veidā dubultojas, vai vispār - desmitkāršojas? Tas ir bizness.

Ja divi cilvēki mīl viens otru, šis papīrs neko neietekmēs. Tāpat arī, šis papīrs nevienu pie otra nepiešuj. Ja izlems aiziet, aizies arī ja būs precēti.

Tagad ir daudz pāru, kurā kāds ir no izjauktas ģimenes un šie cilvēki bieži vien netic laulībai, jo ir redzējuši, ka tā neko nenozīmē. (t)

Nobeidzot: galvenais, lai paši priecīgi, citu viedoklim nav nozīmes....

PS. Par plīvura nēsāšanu grūtniecei. Ja arī neesat stāvoklī, visi zin, ka neesat nevainīgas. Tā kā nav ko liekuļot. Tādā ziņā grūtniece var tik pat droši vilkt plīvuru kā meitene, kas nav stāvoklī, bet pirms kāzām ir pārgulējusi ar pusi pilsētas :-P .

raven tik smukas bildes (l)

Es ar savu ex-vīru precējos 19 gados būdama vēl nevainīga. Ar esošo vīru aprecējos pēc 1 gada.
Jo man ģimenē ieaudzināts, nav ko ar vīriešiem dzīvot kopā un mīlēties, ja nēesi precēta.
Un galvenokārt precēties, kad jūti ka mīli un dēļ otra esi gatavs pat dzīvību atdot.

Es domāju, ka precēties vajag. Taču man laikam traumēta psihe, jo ja es precētos, diez vai domātu par to kā mūža projektu, jo pati esmu no šķirtas ģimenes un tagad, kad pašai ir ilgu attiecību bagāža, saprotu cik tas ir grūts darbs attiecības saglabāt.
4 gadus esmu kopā ar savējo, diemžēl par ģimeni un precēšanos neiet pat runa.
Nožēloju, ka esmu tik ilgi ļāvusi visam ievilkties, jo ir tāda stulba sajūta - ģimeniska un vienlaikus nekas otram neesi.
Nezinu kā tas mums tāpēc beigsies, jebkurā gadījumā domāju, ka mūsu attiecību oficiāla neformēšana attiecības pasliktina.