Viedoklis par attiecību noformēšanu.

Kas man ir pilnīgi nesaprotams, tā ir attieksme - laulības tas ir pārāk nopietns solis, bet mazulīti gan varētu atļauties... WTF?

++++

es nevienā mirklī neapgalvoju, ka precēties nevar, tikai jāapzinās, ka realitātē, pēc statistikas datiem, nevajadzētu būt pārāk pārsteigtai, ja laulība neilgs visu mūžu.

Laulības ilgums jau nu nav atkarīgs no vecuma. Es gribētu teikt - no brieduma un spējas saprasties, spējas risināt konfliktsituācijas un vēlmes rast kompromisus. Un cits 20 gados to māk labāk, kā cits 30 gados.

Manuprāt, vispirms jābūt laulībai, tad bērnam. Bērns ir ļoti nopietnas saistības, līdz ar to bērnam būtu jādzimst gan emocioāli, gan juridiski stabilā un sakārtotā ģimenē. Protams, laulība nav garants ilgai un laimīgai kopdzīvei, tomēr tai ir zināmas priekšrocības.

Parasti, kad saka, ka nav nozīmes - precēti vai neprecēti, es atceros lasīto interviju ar sievieti,, kuras mīļotais nomira pirms bērna dzimšannas.Ja tā notiek, tad paternitāti atzīst vīrieša vecāki. Un tai gadījumā vīrieša vecāki paziņoja, ka bērnu neatzīs, tāpēc sievietei bija jāreģistrē bērns kā vientuļajai mātei bez iespējas saņemt arī no valsts pienākošos pabalstus par apgādnieka zaudējumu.

Ne jau laulība garantē uzticību mūža garumā, bet gan daudz sakārtotāku attiecību juridisko pusi gadījumā, ja šķiras vai partneris iet bojā. Un vēlme šo lietu sakārtot, manuprāt, ir cieņa pret otru cilvēku, bet nevēlēšanās domāt par nākotni- necieņa.
Var jau, protams, dzīvot rožainās ilūzijās par to, ka mūs saista mīlestība un esam nemirstīgi, tomēr dzīve var ieviest korekcijas. Kādas sekas var būt juridiski nesakārtotām attiecībām, parasti var saprast tikai tie, kas paši vai kam labi zināmi cilvēki tai ellei cauri gājuši.

+++Nikola.
Tieši tā, arī pēc Maximas traģēdijas daudziem būtu aiztaupītas liekas asaras un puņķi, ja būtu visu normāli noformējuši. Citādi cietušajiem juridiski svešas personas pieprasa kaut kādas kompensācijas vai psihologu konsultācijas. Ja gribas visas valsts noteiktās priekšrocības, kas paredzētas laulātajiem, tad tas prieks maksā pārdesmit eiro un divas apmeklējuma reizes dzimtsarakstu birojā. Ja slinkums vai negribas-paši vainīgi, bet tad pēc tam nav jāčīkst. Nav laulības, tad juridiski nav ģimenes un punkts.

Pašu cilvēku radītie stereotipi, manuprāt, attur nedaudz no kāzām. Vidējā alga ir 600 EUR, bet kāzas gribās superīgas, kleitu kuplu, gredzentiņu smukiņu, ballītei jābūt stilīgākai nekā māsīcas kāzās, mamma nesapratīs, ja kāzās nebūs tas un šitas.. Utt. Varbūt izklausās absurdi, tomēr šīs frāzes nereti ir dzirdētas no cilvēku mutēm..

+cormeum
Un vēl papildus masu mediju un pakalpojumu sniedzēju sauklis-kāzas ir tikai vienreiz, tāpēc visam jābūt pašam labākajam un dārgākajam :)

Personīgi es netērētu savu laiku ar vīrieti, kurš mums esot jau ilgstošās attiecībās, vecumā 25+, nespētu vai negribētu parādīt savus nopietnos nolūkus apprecot mani. Manā uztverē attiecību reģistrēšana ir kā attiecību ievešana nākošajā limenī, cieņas parādīšana pret sievieti. Un tad attiecīgi nāk viss pārējais - kopīga mājvieta, bērni. Nespēju sevi iedomāties situācijā - ar bērniem vecumā jau pāri 30, bet aizvien draudzenes statusā.. nē, nē. Turklāt kāzas jau nevajag organizēt pilī kā pompozas dzīres 3 dienu garumā, var jau sarakstīties nelielā pasākumā kopā ar pašiem tuvākajiem. Tā kā naudas neesamība tāds attaisnojums vien ir.. Katram jau savs. Bet domāju, ka tikai retā sieviete patiešām, savam mīļotajam viņu bildinot, teiktu NĒ. Problēma ir mūsdienu izlutinātajos vīriešos, sak' priekškam man uzņemties atbildību un saistības, ja var tāpat dzīvot nost. (t)

njā, dažām labām te ir normāli aizvēsturiski aizspriedumi. Nejau tā precēšanās garantēs mūžīgu mīlestību utt.

Piekrītu @boom ieliktajai bildei. Kāpēc jāgrib palikt stāvoklī no vīrieša, kurš vispirms nevēlas Tevi apprecēt, visiem parādīt, ka jā - viņš ir izvēlējies Tevi?

ja viņš ir ar tevi kopā - attiecībās, viņš jau ir parādījis, ka ir izvēlējies tevi. Stulbās, aprobežotās vecenes :D

Meow norāvusies no ķēdes, atkal cosmo nāk paārdīties :D

no kādas ķēdes? :D Es te ik pa laikam ienāku, palasu, pašausminos.... pabrīnos kā var neapnikt malties par vienu un to pašu visu laiku.

noteikti nav jāskrien uzzaksu tikai tāpēc,kad bērniņš pieteicies

Kā daudzām ir izskalotas smadzenes, tas ir tik skumji patiesībā.
Kāda necieņa pret sievieti, ja vīrietis viņu uzreiz neprec? Nu kāda? Tikpat labi var jautāt, kāpēc nav nekādās cieņas pret vīrieti, un netiek respektētas arī vīrieša domas šajā jautājumā. :D

Jums tikai statuss ir svarīgs vai arī lai blakus ir labs vīrietis? :D

Selene, piekrītu. Nabaga vīrieši, kuriem uzspiež precības ar šitajiem tekstiem "tu jau mani necieni, ja reiz nepreci" utt. Man ar tāda izbijusi draudzene viena ir. Kopā (on & off posmi bijuši) ir aptuveni 7 gadus, puisis saka, ka precēties negrib, kamēr nav SAVA māja, stabilitāte utt, bet viņa viņu ik pa laikam krāpj, jo saka, ka ja reiz neprec, tad viņa drīkst krāpt. Idiote, nu! Tapēc arī izbijusi draudzene.

Meooooww, meitene vismaz atradu "attaisnojumu" saviem sānsoļiem... :-D

Personīgi es netērētu savu laiku ar vīrieti, kurš mums esot jau ilgstošās attiecībās, vecumā 25+, nespētu vai negribētu parādīt savus nopietnos nolūkus apprecot mani. Manā uztverē attiecību reģistrēšana ir kā attiecību ievešana nākošajā limenī, cieņas parādīšana pret sievieti. Un tad attiecīgi nāk viss pārējais - kopīga mājvieta, bērni. Nespēju sevi iedomāties situācijā - ar bērniem vecumā jau pāri 30, bet aizvien draudzenes statusā.. nē, nē.

miljons ++++++
Tieši manas domas.

Juridiski sakārtot attiecības var arī neprecoties.
Mans viedoklis šajā jautājumā noteikti nav kategorisks, jo nekad neesmu izjutusi spēcīgu vēlmi laulāties. Solīt kaut ko uz visu mūžu... tie vienmēr ir bijuši pārāk spēcīgi vārdi man.
Interesanti, ka šajā diskusijā tiek akcentēta tikai vīriešu vēlme neprecēties, es zinu arī vairākas sievietes, kuras tam tik lielu nozīmi nepiešķir. Ja abiem tas saskan, tad nekādas problēmas nav un pārējiem gar to nav nu itin nekādas daļas.

puisis saka, ka precēties negrib, kamēr nav SAVA māja

Forši :-D, tālredzīgs gājiens no puiša puses, ņemot vērā to, ka pirmslaulību laikā iegādātais šķiršanās gadījumā netiek dalīts. Cerams, meitenei ir tik daudz prāta kā tai mājā neieguldīt savu naudu.

Kāda necieņa pret sievieti, ja vīrietis viņu uzreiz neprec

Kāds te sakars ar ''uzreiz''? Tēmā bija runa par laika posmu, kad tiek plānots bērns. Tas nav "uzreiz".

Ārlaulības bērnus nenosodu, jo arī pati esmu tāda. Mani vecāki vispār neapprecējās. Bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka precēties vajag tad, kad sirds tiešām saka, ka nu jā, vajag! Manuprāt, tikai tādēļ, ka bērniņš pieteicies, to nevajag steidzīgi darīt. Man paziņas (18 un 19g jaunieši), viņiem pieteicās bērniņš, uzreiz apprecējās, kā uzzināja, nu.. tā ir katra paša izvēle, bet tomēr, nesaprotu kāpēc.. neuzskatu, ka ir jāprecās tik jauniem tikai bērna dēļ, pie tam, ja attiecības nav no tām stabilākajām.

Stulbās, aprobežotās vecenes

Un Tu baigi gudrā, saucot tos, kuriem atšķirās viedoklis šādos vārdos.

Kā daudzām ir izskalotas smadzenes, tas ir tik skumji patiesībā.

Kāpēc izskalotas smadzenes? Mans viedoklis ir mans viedoklis, nevienam to neuzspiežu tikai izsakos. :) Katrs dara kā vēlas.


Principā es domāju, ka šajā jautājumā viedoklim ir jāsakrīt abiem. Ja abi negrib, aber lūdzu. Bet, ja sievietei gadiem jāraud mutautiņā par nepiepildītiem sapņiem, bet vīrietis precēties kategoriski negrib, tad nu diezko jauki nav. Bet uzspiest otram kaut ko noteikti nevajag. :-)