Kā gan tā var gadīties... Tikko uzzināju par saviem radiniekiem jeb precīzāk radinieci un viņas vīru - abi laulībā, pat nav tik ilgi, lai būtu apnikuši, citiem vārdiem sakot - ideāls pāris. Kopā pavada laiku, ceļo, ir iemīlējušies kā pusaudži, vīrietis vispār skrien no pakaļas un gatavs zvaigznes nonest no debesīm, nu iemīlējušāku pāri neesmu nekad redzējusi, pat jaunu cilvēku vidū, un izrādās, šis viņu krāpis. Šajā gadījumā tiešām tas nebija tikai "izskatās no malas ideāli" variants, jo esmu dzīvojusi kopā un zinu situāciju kāda bija viņu attiecībās un tagad izrādās tā. Radiniece eņģelis, vīru nekontrolēja, deva brīvību, vienmēr pucējās vīra dēļ. Nu īsāk sakot - nekas neliecināja, ka nepieciešamība krāpt. Ja nu vienīgi tas, ka vīrietis ļoti izskatīgs priekš saviem gadiem un jau ilgus gadus sieviešu iemīļots.
Cik tas ir briesmīgi, patiesībā... Ja ne radiniece tik ļoti nejauši izlasītu sms, nekad pat neuzzinātu par neko tādu. Un ja tā padomā... Kā gan lai katra no mums zin, ka vīrs un mīļotais nav vienreiz vai pat vairākas reizes mūs krāpis, ja jau pat tik šķietami izcilās attiecībās viss kārtībā. Lūk, pēc tieši šādiem gadījumiem rodas kaut kādas domas par otra kontrolēšanu vai ko, jo šausmīgi. Izjaukta ģimene šajā gadījumā un nav vairs jaunības gadi, lai attiecības viegli uzmestu,un tas būtu tā bezrūpīgi.
Ko gribēju ar šo diskusiju? Pat nezinu. Pajautāt, kādas ir jūsu domas par uzticību, uzticēšanos otram, kā to darīt utml... Pieļauju, ka daudz te būs variantu - "Ja vīrietis būs gājējs, lai iet', bet ja nu tomēr daudzi gadi laulībā, bērni, ģimene, kredīti utml, un nu šitā izrādās. Man vispār krāpšanas tēma šķiet tik drausmīga un pretīga, ka pilnīgi pašai raudāt gribas par šo situāciju, ka tā mēdz notikt pat tik jaukās ģimenēs. Vai tiešām mūsdienās ir arī kāds pāris, kurš ir simtprocentīgi uzticīgs? Varbūt tad jau tiešām labāk kontrolēt un līst otra telefonā, nevis dot brīvību un ļaut otram to izmantot. Nezinu, pašlaik tiešām sakāpinātas emocijas.
(Par konkrēto situāciju neko konkrētāk nejautājiet, negribu apspriest, jo tomēr stāsts nav par mani, lai iedziļinātos citās detaļās)
597
