3. ģimnāzijā ļoti patika Ārija Puriņa, kā matemātias skolotāja, varēja nākt gan pirms, gan pēc stundām, bieži pat sarpbrīžos, visu paskaidroja, lika pašam domāt nevis priekšā teica un palīdzēja, cik varēja. Galvenais pašam iet un jautāt, strādāt. Sajūta tiešām, ka visu dzīvi pakārtojusi bērnu skološanai.
Tie skolēni, kuriem sākumā bija problēmas ar līmeņa pavilkšanu (tie, kuri nepadevās un, ja godīgi, nebija arī tie gudrākie), no sākotnējās cīņas par sekmību matemātikā, 12. klasē jau dzīvojās ap 6 ballēm.
Brāli arī uz šo paši skolu aizsūtījām, lai sadraudzējas ar galvu.. (t)